1938. gada 2. novembrī. Uzvaras kolonnu aizvāc no Pils laukuma 0
Pirms 80 gadiem Pils, toreiz Jāņa Čakstes, laukumā Rīgā sāka demontēt 1817. gadā par godu Krievijas uzvarai pār Napoleonu I uzstādīto Uzvaras kolonnu. Kopš 1915. gada vasaras no pieminekļa bija palicis pāri vien 7,15 metrus augstais Somijas granīta stabs 1,15 metrus diametrā – kā citas akmens konstrukcijas pakājē. Virsotnē stāvošā Uzvaras dievietes skulptūra, kaltais metāla žogs, bronzas ērgļi un plāksnes ar uzrakstiem, tāpat kā Romanovu ērglis un Rīgas pilsētas ģerbonis, bija noņemti un zuduši Pirmā pasaules kara laikā.
Par nepievilcīgā izskata drupu aizvākšanu runāja jau agrāk, turklāt kolonna traucēja svinīgiem masu pasākumiem Latvijas Valsts prezidenta rezidences priekšā, kas kļuva īpaši aktuāli pēc Kārļa Ulmaņa autoritārās varas iedibināšanās un saistībā ar Latvijas valsts 20. gadadienu. Ne velti kolonnu steidza aizvākt pirms 18. novembra, kad dienu iepriekš šajā vietā bija jānotiek studentu lāpu gājienam un Ulmaņa uzrunai no pils balkona. Kolonnas vietā vēlāk ierīkoja apstādījumus.
Pašu pieminekli nogādāja Viesturdārzā ar nodomu to uzstādīt līdzās Aleksandra vārtu arkai.
“Tad šinī vietā taptu satuvināta ne tikai minētās kolonnas un Aleksandra vārtu vēsturiskā nozīmība, bet rasts arī Viesturdārzu rotājošu pieminekļu ansamblis, kas vispār galvaspilsētas un mūsu zemes vēsturē uzskatāmi fiksētu pagājušos laikus,” toreiz atzīmēja mākslinieks Arturs Jūrasteters. Tāds bija arī Rīgas pilsētas valdes lēmums: “Nostādīt blakus Aleksandra vārtiem, Pētera Lielā dēstītai gobai un citiem izbijušās ķeizaru godības lieciniekiem.”
Nosauca pat termiņu, kad tam jānotiek, – 1938. gada 12. novembri, tomēr iecere kaut kāda iemesla dēļ nerealizējās.
