Futbola spēles aina 30. gadu Latvijā.

Pirms 80 gadiem Rīgas 1. līgas futbola meistarsacīkšu spēlē starp latvisko komandu VEF un vācbaltiešu klubu “Unions” notika incidents, kas izvērtās diplomātiskā skandālā. Proti, spēles laikā starp VEF spēlētāju Raimondu Neimani un Ēriku Skadiņu no “Uniona” kādu nesaskaņu dēļ vispirms sākās grūstīšanās, kam sekoja asa vārdu pārmaiņa. Neimanis nosauca Skadiņu par “hitlerieti”, bet Skadiņš Neimani par “sūda latvieti”. Kaut kādā veidā ziņas par starpgadījumu nonāca līdz Vācijas vēstniecībai. 9. novembrī tā iesniedza protesta notu Latvijas valdībai, pieprasot darīt galu vārda “hitlerietis” izmantošanai lamuvārda nozīmē, jo neesot pieļaujams, ka “draudzīgas valsts” vadītāja vārdu lieto tādā veidā. Šāda rakstura incidents, kas atainoja augošo saspīlējumu starp latviešiem un vācbaltiešiem 30. gadu beigās, nebija ne pirmais, ne pēdējais. Daudzi vietējie vācieši lepojās ar nacistiskās Vācijas agresīvajiem “panākumiem” Eiropā, un viņu pašapziņa strauji auga, turklāt kļuva izaicinoša, savukārt latvieši to uztvēra kā draudu. Vēsturnieks Raimonds Cerūzis raksta, ka diplomātiskus sarežģījumus Latvijas un Vācijas starpā novembrī tāpat radījis boksa mačs starp latviešu un vācbaltiešu bokseri, jo publika bija uzmundrinājusi pirmo ar saucieniem, lai tas “sit Hitleru”. Kas attiecas uz futbolu, tad Neimanis un Skadiņš par “nepiedodamu izteicienu” lietošanu un “politisku kaislību jūtu ienešanu draudzīgā sportiskā sacīkstē” abi saņēma diskvalifikāciju – pirmais uz trim, bet otrais uz diviem mēnešiem. Diskvalifikācija stājās spēkā 1939. gada 1. janvārī.