1939. gada 30. oktobrī. Vācbaltieši aizbrauc “uz visiem laikiem” 1
Pirms 80 gadiem Tiesu pilī, tagadējā Ministru kabineta ēkā, Latvijas valdības un Vācijas oficiālie pārstāvji parakstīja līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju. Kā šajā dienā paziņoja “Brīvā Zeme”: “Vācu tautas grupa uz visiem laikiem aiziet no latviešu zemes un Latvijas valsts kopības.”
Līgums paredzēja, ka visiem repatriantiem aizbraukšanai no Latvijas jāpiesakās līdz 15. decembrim, kā arī reglamentēja kādas kultūras vērtības un kustamo mantu privātie un juridiskie aizbraucēji drīkst un nedrīkst ņemt līdzi.
Strīdu gadījumos šie jautājumi bija jārisina kopīgai komisijai.
Savukārt par atstātajiem namīpašumiem, vērtspapīriem un citām vērtībām vācbaltiešiem pienācās kompensācija, kuru kara dēļ tie lielākoties tā arī nekad nesaņēma. Sāpīgs tāpat bija banku uzkrājumu zaudējums – līdzi katrs aizbraucējs drīkstēja ņemt tikai 50 latu, tāpēc Latvijas bankās palika ap 30 200 000 latu vācbaltu naudas.
Daudz strīdu bija par kopienai piederošajām vēsturiskajām vērtībām – arhīviem, bibliotēkām, muzeju eksponātiem, baznīcu iekārtām. Latvijas puse uzstāja, ka visam, kas saistās ar Latvijas vēsturi, ja vien tas nav privātīpašums, jāpaliek Latvijā, bet uz Vāciju var vest vien to, kas šauri atspoguļo vācbaltu vēsturi.
Vācija šim traktējumam nepiekrita.
Galu galā piemēram no Kurzemes provinces muzeja kolekcijas tika izvesti 1 365 priekšmeti un daļa numismātikas kolekcijas, bet no Doma muzeja 6035 priekšmeti.
Kara gaitā daudzi no aizvestajiem priekšmetiem gāja bojā vai noklīda. Protams, nav garantijas, ka Baltijā karš tos būtu saudzējis.
