Filma “Kaugurieši” kinovēsturē iegājusi kā pirmā Latvijas PSR aktierfilma 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem kinoteātrī “Splendid Palace” ierobežotam lūgtu viesu un preses pārstāvju pulkam demonstrēja Voldemāra Pūces filmas “Kaugurieši” pirmizrādi.
Kinovēsturē tā iegājusi kā pirmā Latvijas PSR aktierfilma, kaut par “Kauguriešu” uzņemšanu uz “Zvejnieka dēla” sensacionālo panākumu viļņa 1940. gada pavasarī un jūnija sākumā bija gādājusi vēl Alfrēda Bērziņa vadītā Sabiedrisko lietu ministrija.
Masu skatu ziņā tas Latvijas kino bija kas nepieredzēts, jo pēc Kārļa Zariņa tāda paša nosaukuma vēsturiskā romāna motīviem uzņemtajā filmā piedalījās ap 3000 statistu.
No mākslinieciskā viedokļa “Kauguriešus” ne toreiz, ne arī kinovēsturnieki tagad par īpaši augstvērtīgiem neuzskata.
Pirmizrādei īpašu specifiku piešķīra apstāklis, ka tikai pirms dažām dienām bija notikušas 14. jūnija deportācijas.
Tautas brīvības alku un Sibīrijas pieminēšana ekrānā gluži nevilšus skatītājos izraisīja varai netīkamas asociācijas.
Plašāka publika lenti sākotnēji tā arī neieraudzīja – iejaucās karš. Filmas oriģināls Otrā pasaules kara gados neskaidros apstākļos gāja zudumā.
Pēc kara skatītājiem demonstrēja filmas darba variantu, bet vēlāk, neilgi pirms atmodas, izmantojot Latvijas Kinofotofono arhīvā glabātos kinolentes un skaņu celiņa fragmentus, “Kauguriešus” izdevās gandrīz pilnībā atjaunot.
Tiesa, Krievijā vēl jāglabājas krieviski dublētajam sākotnējam variantam, ko 1941. gada maijā nosūtīja uz Maskavu.
Laikabiedrs, dziedātājs Mariss Vētra atmiņās “Sestā kolonna” raksta, ka Pūce pēc padomju okupācijas varas iestāšanās pamatīgi pārstrādājis sākotnējo “Kauguriešu” materiālu.
Apmēram puse visu uzņemto kadru iznīcināti. Filmai atstātas lielākoties tikai zemnieku sacelšanās ainas, lai ar to iekarotu jaunās varas labvēlību.
