Pirms 70 gadiem, 1943. gada 19. aprīlī, sākās Varšavas ebreju geto sacelšanās. Nojaušot, ka nolemti bojāejai holokaustā, geto iemītnieki izšķīrās mirt cīņā, nevis nacistu koncentrācijas nometņu gāzes kamerās.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Lasīt citas ziņas

Pakāpeniska geto iemītnieku deportēšana bija sākusies 1942. gada vasarā, taču no ārpasaules izolētajos kvartālos sākumā neapjauta, ka līdzcilvēki tiek aizvesti nevis darbam, bet iznīcināšanai nometnēs. Pirms sacelšanās iznīcināšanai paspēja aizvest vairāk nekā 300 tūkstošus cilvēku, bet līdz 1943. gada pavasarim atlikušie 60 tūkstoši nolēma sacelties. Ebreju kaujas organizācija ZOB sākotnēji izveidoja 22 kaujas grupas, katrā pa 20 līdz 30 vīru, kurām ar poļu pretošanās kustības palīdzību izdevās iegūt ieročus. Esesieši, kas ieradās, lai deportētu atlikušos geto iemītniekus, tika apšaudīti no pagrabiem, jumtiem, balkoniem. Ielu kaujas ilga mēnesi. Vāciešiem pretestību izdevās apspiest, tikai sistemātiski iznīcinot geto māju pa mājai.