1943. gada 5. novembrī 1
Pirms 70 gadiem, 1943. gada 5. novembrī, savā Jūrmalas mītnē Zigfrīda Meierovica prospektā 20 nomira Raiņa dzīvesbiedre, dzejniece Aspazija.
Atvadu vārdus aizgājējai avīzē ”Tēvija” rakstīja Veronika Strēlerte: ”Ko īsti Aspazija nozīmēja mūsu tautai, mēs vēl īsti nemaz nevaram apjaust. Tik daudzstarainai dvēselei viens mūžs ir par maz, lai atdotu visu savu spēku.” Vēsts, kam citkārt vajadzēja būt pirmajā lappusē, tagad bija nobīdīta dziļāk avīzē, jo goda vieta pienācās propagandas ziņām no frontes. Atvadīšanās, lielam pavadītāju pulkam klātesot, notika Doma baznīcā. Ņemot vērā Aspazijas nozīmi latviešiem, visus bēru izdevumus uzņēmās vācu ieceltā pašpārvalde. Apbedīšanas organizēšanā atbildīgais bija pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektors ģenerālis Dankers. Īpaši izveidotajā komitejā darbojās arī Dailes teātra direktors Eduards Smiļģis. Visiem, kas vēlējās nolikt vainagus pie Aspazijas kapa, bija jāpieteicas iepriekš.
