Pirms 70 gadiem, 1944. gada 14. novembrī, vācu drošības policijas un SS vienības pēc augstākā policijas komandiera Ostlandē SS obergrupenfīrera Jekelna pavēles aplenca ģenerāļa Jāņa Kureļa latviešu karavīru grupas štābu Puzes pagasta Stiklos.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Lasīt citas ziņas

Kurelieši, kuru kopējais skaits bija 2000 – 3000 vīru, tika atbruņoti. Padoties atteicās tikai 500 vīru lielais leitnanta Roberta Rubeņa bataljons Ugāles Ilziķos. Tomēr decembra pirmajās divās nedēļās pēc vairākām asiņainām kaujām un bataljona virsnieku, tajā skaitā leitnanta Rubeņa, krišanas kā organizēts spēks pārstāja pastāvēt arī šī vienība. Kurelieši varēja kļūt par atjaunojamās Latvijas armijas kodolu, diemžēl cerībām nebija lemts īstenoties. Sagūstītos kureliešu virsniekus ar vācu kara tiesas spriedumu vai nu nošāva, vai nosūtīja uz Štuthofas koncentrācijas nometni. Koncentrācijas nometnē nonāca arī tie karavīri, kas iepriekš dezertēja no latviešu leģiona, lai pievienotos Kureļa grupai. Vēl daļu ieskaitīja leģionā. Nelielas kureliešu vienības palika mežos.