Pirms 70 gadiem, 1945. gada 16. janvārī, nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers    sabiedroto aviācijas intensīvo uzlidojumu dēļ savu galveno mītni Berlīnē pārcēla no reihskancelejas ēkas uz speciāli izbūvēto pazemes bunkuru kancelejas pagalmā.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 10

Ko Ķīna dara ar zinātnieku, kurš patvaļīgi pasaulei atklāja Covid-19 izplatību? 60

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15

Lasīt citas ziņas

Tā kļuva par viņa pēdējo mājvietu, kur 30. aprīlī viņš izdarīja pašnāvību. Bunkurs atradās piecu metru dziļumā. Tajā bija 30 askētiski iekārtotas telpas. Kopā ar Hitleru un viņa sievu Evu Braunu reiha pēdējās dienas tur vadīja arī viņa štābs, adjutanti, miesassardze, fīrera līdzgaitnieks Martins Bormans, propagandas ministrs Jo­zefs Gebels ar ģimeni. Pazemes slēptuves būvi sāka 1936. gadā un pabeidza īsi pirms Hitlera ievākšanās. Bunkuru sedza vairāki metri dzelzsbetona. Telpām bija autonoma ventilācija, ūdens un elektroapgāde. Būve izrādījās tik pamatīga, ka padomju armijas sapieriem pēc kara to tā arī neizdevās saspridzināt. 80. gadu beigās bunkura paliekas vienkārši pārklāja ar zemi.