Pirms 70 gadiem, 1946. gada 15. augustā, bijušais Latvijas ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns kopā ar trimdas politiķiem Bruno Kalniņu, Ādolfu Bļodnieku, Voldemāru Bastjāni, Mintautu Čaksti un citiem Parīzes Miera konferences laikā nosūtīja Lielbritānijai memorandu, kurā atgādināja par Latvijas starptautisko stāvokli un padomju okupāciju.

Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos

Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm

TV24

Ojārs Rubenis: “Tikai debilu cilvēku apziņā var būt tāda sajūta, ka mēs varam braukt pa tādiem ceļiem un tādām Rīgas ielām…”

Lasīt citas ziņas

Pirms tam aktivitātes, atgādinot sabiedroto amatpersonām par Latvijas likteni, bija veikuši sūtnis ASV Alfrēds Bīlmanis un Lielbritānijā Kārlis Zariņš, arhibīskaps Teodors Grīnbergs, tāpat Latvijas Centrālā padome. Parīzes konferencē uzvarējušās lielvalstis sprieda par miera līgumiem ar uzvarētajām “ass valstīm”, tas ir, nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem. Bija aizdomas, ka PSRS Parīzē mēģinās panākt, lai rietumnieki Latvijas inkorporāciju atzīst par likumīgu. Padomju Savienība savu nepanāca, taču Baltijas liktenis turpināja atgādināt atkarībā no situācijas izspēlējamu diplomātisko kārti Austrumu – Rietumu attiecībās.