Pirms 70 gadiem, 1946. gada 25. janvārī, no Trelleborgas ostas Zviedrijā uz Liepāju devās padomju kuģis “Beloostrov” ar 146 baltiešiem uz klāja, ko zviedru varasiestādes piespiedu kārtā izdeva PSRS.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Viņi bija dienējuši nacistiskās Vācijas armijā, bet kara beigās pārbēguši uz Zviedriju. Zviedru sociāldemokrātu valdība, baidoties no attiecību saasināšanās ar Maskavu, PSRS iestādēm izdeva 132 latviešus, tajā skaitā 22 virsniekus, 26 instruktorus, 78 kareivjus un 4 gaisa izpalīgus, 9 lietuviešus (7 virsniekus, 1 instruktoru un 1 kareivi), 7 igauņus (1 instruktoru, 6 gaisa izpalīgus). Kopā ar leģionāriem izdeva arī divas latviešu civilpersonas. Leģionāru traģiskais liktenis, pēc diplomātes un vēsturnieces Argitas Daudzes atzinuma, pašā Zviedrijā ilgstoši bija ļoti jūtīgs temats, “jo izsauca neērtības sajūtu zviedru sabiedrībā kopumā”. Vien 1994. gada pavasarī tobrīd pie varas esošā Karla Bildta konservatīvā valdība atzina, ka baltiešu karavīru izdošana PSRS bijusi kļūda, un oficiāli atvainojās izdzīvojušajiem.