Darbaļaudis un jaunā nauda.

Pirms 70 gadiem PSRS Ministru padome un kompartijas centrālkomiteja pieņēma lēmumu “Par naudas reformas īstenošanu un kartīšu sistēmas atcelšanu pārtikas un rūpniecības precēm”. Tas nozīmēja, ka Otrā pasaules kara laikā ieviestā kartīšu sistēma tiek atcelta. Tiesa, arī pirms tam paralēli parastajiem veikaliem bija pastāvējuši komercveikali, kuros pieprasītās preces varēja iegādāties arī bez kartītēm, bet par krietni augstākām cenām. Vienlaikus ar kartīšu atcelšanu padomju tirdzniecībā ieviesa vienotas mazumtirdzniecības cenas, kas bija augstākas nekā kartīšu laikos, bet zemākas nekā komercveikalos. Cenu paaugstināšana kopā ar naudas maiņu, ieviešot jaunus rubļus pēc kursa 1:10 attiecībā pret vecajiem, bija trieciens padomju pilsoņu maciņiem. Maiņas procesā valsts pievāca daļu iedzīvotāju noguldījumu, ja tie pārsniedza 3000 rubļu. Aprēķināts, ka Latvijas PSR privātpersonas tādā kārtā zaudēja 18% savu noguldījumu. Vairākkārtīgi samazināja arī atmaksājamās summas par valsts aizņēmuma obligācijām. Vēsturnieku ieskatā, no visām PSRS piedzīvotajām naudas reformām šī bijusi pēc būtības visplašākā naudas līdzekļu konfiskācija pilsoņiem. Turklāt reforma līdz pēdējam brīdim tika turēta slepenībā, naudas apmaiņas termiņš bija vien līdz 22. decembrim, tādēļ paziņojums par to radīja panisku noskaņojumu pilsoņos un drūzmēšanos bankās un veikalos.