1949. gada 23. maijā. Vācijas Federatīvās Republikas pasludināšana 0
Pirms 70 gadiem parlamentārā padome, kas Rietumvācijā pildīja pagaidu parlamenta funkcijas, Bonnā svinīgi paziņoja par Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) pamatlikuma stāšanos spēkā. Tādējādi karā sakautās Vācijas rietumdaļas amerikāņu, britu un franču okupācijas zonā bija nodibināta jauna valsts iepretim PSRS okupācijas zonai Austrumvācijā, kuras teritorijā pēc dažiem mēnešiem, 7. oktobrī, tika pasludināta Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR).
VFR orientēšanās uz Rietumiem bija pašsaprotama, taču jautājumā par valsts galvaspilsētu (Berlīne atradās PSRS zonā) 1949. gada maijā izvērtās debates.
Uz galvaspilsētas statusu kandidēja Bonna, Frankfurte pie Mainas, Kasele un Štutgarte.
Ar 33 balsīm par un 29 pret parlamentārās padomes balsojumā uzvarēja Bonna. Tiesa, vēlāk izplatījās baumas, ka notikusi deputātu kukuļošana, taču tas netika pierādīts.
Kā zināms, VFR un VDR kā atsevišķas valstis pastāvēja līdz 1990. gada oktobrim, kad notika Vācijas atkalapvienošanās. Sabiedrotie vairs necentās atkārtot Pirmā pasaules kara 1919. gada Versaļas miera kļūdas un nepielietoja pret pakļauto Vāciju ekonomiskus spaidus. VFR, gluži otrādi, saņēma palīdzību tā sauktā Māršala plāna ietvaros savas saimniecības atjaunošanā. Kredīti bija plaši pieejami.
Rietumu okupācijas zona nepiedzīvoja sistemātisko un postošo uzņēmumu demontāžu, kas pirmajos pēckara gados bija vērojama padomju okupētajā Austrumvācijā, kad rūpnīcu iekārtas ešeloniem veda uz PSRS. Jau 50. gadu vidū sāka runāt par VFR ekonomisko brīnumu, un valsts ekonomika attīstījās tik strauji, ka 1955. gadā pirmo reizi oficiāli tika atļauta viesstrādnieku piesaiste. VFR kļuva par Rietumu labklājības valsti, kamēr VDR stagnēja.
