1950. gada 5. jūnijā. Staļins atvēl Rīgai jaunu augstskolu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 70 gadiem ar PSRS Ministru padomes lēmumu un Staļina kā valdības vadītāja parakstu uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Valsts medicīnas institūts (RMI), tagadējā Rīgas Stradiņa universitāte.
Izdalīt medicīniska profila fakultātes no daudzprofilu augstskolām atsevišķā mācību iestādē bija padomju prakse, kam bija jāseko arī padomju okupētajā Baltijā.
RMI sākotnēji bija vispārējās ārstniecības, stomatoloģijas un farmakoloģijas fakultātes. Mācības institūtā sākās 1. septembrī.
Augstskola atradās ēkā Padomju bulvārī (Z. A. Meierovica bulvārī) 12. Par pirmo RMI direktoru norīkoja tuberkulozes speciālistu, Limbažos dzimušo profesoru Ernestu Burtnieku, kurš Pirmā pasaules kara laikā bija nonācis Krievijā, par mediķi kļuvis PSRS un Latvijā atgriezies tikai 1947. gadā.
“Lēmums organizēt Rīgā jaunu augstskolu spilgti parāda staļinisko gādību par Padomju Latvijas kultūras uzplaukumu. Pirms padomju varas nodibināšanas Latvijas Universitātes medicīnas fakultātei nebija augsti kvalificētas profesūras.
Klīnikas un laboratorijas bija trūcīgi apgādātas. Progresīvajām padomju medicīnas idejām ceļš uz fakultāti bija slēgts. Fakultātes izlaidums tai laikā nebija lielāks par 40–50 cilvēkiem.
Tikai šogad vien fakultāte deva republikai pāri par 270 augsti kvalificētu ārstu un farmaceitu,” skaidroja padomju avīzes.
Ar konkursu aptuveni trīs pretendenti uz vienu studiju vietu 1951. gadā augstskolā medicīnu studēja ap 300 jauniešu, turklāt tika uzsvērts, ka sevišķi labas sekmes esot “marksisma-leņinisma eksāmenos”.
