Pirms 60 gadiem, 1955. gada 12. novembrī, zvērestu deva pirmie simt brīvprātīgie, kas bija pieteikušies Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības spēkos jeb bundesvērā.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Lasīt citas ziņas

Lēmums par Vācijas atkalapbruņošanos, ASV un citām rietumvalstīm piekrītot, bija pieņemts tā paša gada maijā. Pirmos soļus šajā virzienā spēra jau 50. gadu sākumā, kad izveidoja palīgvienības un robežapsardzes spēkus, kuru uzdevums bija atvieglot Rietumu sabiedroto uzdevumus okupētajā Vācijā. ASV sākotnēji iebilda pret bijušo nacistiskās Vācijas vērmahta virsnieku un kareivju iesaistīšanu šajos spēkos, taču izrādījās, ka tādus, kuri nebūtu dienējuši Hitlera laikā, praktiski nav iespējams sameklēt. Vācijas atgriešanās pie saviem bruņotajiem spēkiem izraisīja iekšpolitiskus strīdus jautājumā, vai Vācijai pēc Hitlera diktatūras vispār ir tiesības jebkad veidot savu armiju. Tomēr to prasīja aukstā kara situācija un PSRS draudi.