Pirms 60 gadiem, 1956. gada  4. novembrī, PSRS armija ar tanku atbalstu plkst. 3 rītā sāka triecienuzbrukumu Budapeštai, kuru kontrolēja reformistiski noskaņotajam premjeram Imrem Naģam lojālie antikomunistiskie kaujinieki – ap 15 tūkstošiem vīru.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

TV24

“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā

Lasīt citas ziņas

Cīņā pret Ungārijas revolūciju raidīja ap 60 tūkstošu vīru lielu padomju armijas grupējumu. Ungārijas armijas vienības uzbrucējiem izrādīja sporādisku un nekoordinētu pretestību, jo armijas pavēlniecība bija arestēta, bet vairums karaspēka daļu bloķētas vai atbruņotas. Kaujās pilsētas ielās uzbrucēji izmantoja kā tankus, tā artilēriju. Industriālajos rajonos, kur pretošanās bija sevišķi sīva, pat aviāciju. Padomju karaspēks īpaši nepūlējās nodalīt militāros mērķus no civilajiem. Cīņas Budapeštā atsevišķos kvartālos turpinājās līdz 11. novembrim. To rezultāts bija ap 2500 kritušie, neskaitot civiliedzīvotājus, 20 tūkstoši ievainoto ungāru pusē un vairāk nekā 700 kritušo padomju pusē.