Pirms 60 gadiem, 1956. gada 9. martā, pirms pusnakts Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi kulmināciju sasniedza notikumi, kuri vēsturē iegājuši kā “Tbilisi dumpis” jeb “9. marta slaktiņš”.

Lasītākie

“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8

“Ir informācija, ka tas notiks šonakt!” Draudi ir reāli – Ukrainai tuvojas atbilde no Putina 1

Saeimas balsojums par Rosļikovu izraisījis sašutumu – uzzini, kuri deputāti balsoja pret viņa izraidīšanu 11

Lasīt citas ziņas

Padomju karaspēks atklāja uguni pret tūkstošgalvaino pūli, kas vēlējās ielauzties centrālā pasta un telegrāfa ēkā, kā arī pret demonstrantiem Kūras upes krastmalā. Pūli centās atspiest ar tankiem. Gāja bojā vismaz 80 cilvēku, pēc citām ziņām – vairāki simti. PSRS iedzīvotāji par to, protams, presē izlasīt nevarēja, taču baumas klīda. Kā detonators nemieriem bija kalpojusi PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova Staļinu atmaskojošā runa kompartijas 20. kongresā Maskavā un valstī uzsāktais destaļinizācijas process. Pirmie 4. martā demonstrācijās izgāja studenti, kuri uzskatīja, ka tā ir vēršanās pret gruzīniem. 6. marts bija Staļina nāves diena. Gruzīni ilgi bija lepojušies, ka PSRS vadījis viņu tautietis, bet tagad izrādījās, ka Staļins bijis noziedznieks! Haotiskie nemieri, kuri pārsviedās arī uz Gori, galu galā ieguva pretkrievu un pretvalstisku raksturu, taču 10. martā tie tika apspiesti.