Pirms 50 gadiem, 1966. gada 1. martā, PSRS starpplanētu stacija “Venera 3” pēc trīs mēnešus ilga ceļa sasniedza Veneru. No stacijas automātiski atdalījās nolaišanās zonde, kas gan daļēji sadega planētas atmosfērā, tomēr ietriecās Veneras virsmā, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēka roku darinājumu, kas uz tās nonācis.

Lasītākie

“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8

“Ir informācija, ka tas notiks šonakt!” Draudi ir reāli – Ukrainai tuvojas atbilde no Putina 1

Saeimas balsojums par Rosļikovu izraisījis sašutumu – uzzini, kuri deputāti balsoja pret viņa izraidīšanu 11

Lasīt citas ziņas

Saprotams, ka nekāda informācija no šīs misijas iegūta netika. Pirmās ekspedīcijas lielā mērā apgrūtināja un nolēma neveiksmei tas, ka zinātniekiem nebija gandrīz nekādas skaidras informācijas par spiedienu un temperatūru, ar ko jārēķinās uz Veneras. Pirmos nolaišanās aparātus pat veidoja tā, lai tie kādu brīdi spētu peldēt. Vajadzēja paiet vēl vairākiem gadiem, līdz 1970. gada 15. decembrī kārtējais Veneras padomju programmas kosmiskais aparāts “Venera 7” beidzot īstenotu mīkstu nolaišanos uz šīs planētas. Tad arī izrādījās, ka uz tās valda līdz +475º C temperatūra, bet oglekļa dioksīda un slāpekļa atmosfēras spiediens ir 90 reižu lielāks nekā uz Zemes.