Pirms 50 gadiem, 1966. gada 12. augustā, laikraksts “Padomju Jaunatne”  pavēstīja, ka Rīgas Kinostudijā tapusi pirmā latviešu leļļu filma – Arnolda Burova “Kikerigū” – “krāsaina, komiska”, kā to raksturoja avīze.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Putina nākamais mērķis: militārais eksperts atklāj, kur ienaidnieks plāno ofensīvu 2

Lasīt citas ziņas

Jādomā, tajā brīdī tā jau bija parādīta ierobežotai publikai. Vairāk par “Kikerigū” sāka runāt rudenī. “Literatūra un Māksla” togad 29. oktobrī rakstā “Pirmā latviešu leļļu filma” slavēja 10 minūšu īso filmiņu kā kārtējo pierādījumu Arnolda Burova talantam, kurš līdz šim izpaudies tikai Leļļu teātra izrādēs. “Kikerigū” nebija teksta. To aizvietoja Valtera Kaminska mūzika. Sižetu veidoja pasaka par nabaga vīru, viņa ēdelīgo, taču drosmīgo gaili, suni un ļauno kungu. Kritika ievēroja, ka filmiņai raksturīgs “filozofisks vispārinājums”: “Realitāte, pasakainība, romantika iet roku rokā. Tā jūtama leļļu filmas personāžu raksturos un to savstarpējās attieksmēs, tā izpaužas filmas ritmā un stilistikā, krāsainībā, gaismu niansēs, mūzikā”. Lelles filmai veidoja Anna Nollendorfa.