1969. gada 12. janvārī. Jelgavas traģēdija 5
Pirms 50 gadiem svētdienas rītā plkst. 10.55 Jelgavā daudzstāvu namā Raiņa ielā 9 bojāta gāzesvada dēļ notika eksplozija, kurā daļa ēkas sabruka un gāja bojā 41 cilvēks, to skaitā desmit Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (mūsdienās LLU) darbinieki.
39 cilvēki dzīvību zaudēja uzreiz sprādzienā, divi nomira slimnīcā, deviņi ievainotie izveseļojās. Tas bija traģiskākais šāda veida negadījums Latvijas vēsturē. Nams bija uzbūvēts tikai pirms diviem gadiem un bija viens no pirmajiem, kas Jelgavā tika gazificēts.
Ziemas apstākļos izrādījās bojāts gāzes sadales vads, dabasgāze, sajaucoties ar gaisu, piepildīja pagrabu un kādā brīdī eksplodēja, sagraujot divu kāpņu telpu dzīvokļus. Sprādzienam sekoja ugunsgrēks. Tā dēļ trīs bojāgājušo mirstīgās atliekas tā arī neatrada – acīmredzot tās bija pilnībā sadegušas. Vēsturnieks Gaitis Grūtups norāda, ka katastrofas galvenais cēlonis bijis speciālistu, kā arī sabiedrības nezināšana par drošības noteikumiem dabasgāzes lietošanā.
Interesanti, ka par šo traģēdiju rakstīja padomju prese. Parasti tā katastrofas noklusēja, tomēr “Cīņa” 24. janvārī vēstīja: “Gāzes vada kondensāta savācēja avārijas dēļ gāze nokļuva kāda daudzstāvu nama pagrabā. No dzirksteles gāze un gaisa maisījums eksplodēja, sagraujot šī nama vienu sekciju. Bojā gāja 36 cilvēki, vairāki ievainoti.”
Tajā pašā rakstā “Cīņa” piemin arī citus ar dabasgāzes nemākulīgu lietošanu saistītus negadījumus. Cilvēki vēl nebija apguvuši gāzes pavarda izmantošanas ābeci, un bija arī gadījums, kad degļa liesmu pēc maltītes pagatavošanas vienkārši nopūta, nesaprotot, ka jānoslēdz gāzes padeve.
