Pirms 40 gadiem, 1975. gada 21. aprīlī, Vjetnamas kara gaitā komunistiskās Ziemeļvjetnamas karaspēks pietuvojās Dienvidvjetnamas galvaspilsētas Saigonas priekš­pilsētām, pārvarot dienvidvjetnamiešu armijas pēdējo nopietno pretestību.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 5

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Šoferim, naktī braucot no Rīgas uz Valmieru, vien par mata tiesu izdevies izvairīties no nelaimes, pateicoties cita šofera reakcijai

Lasīt citas ziņas

1954. gadā pēc analoģijas ar Dienvidkoreju izveidotajai Dienvidvjetnamai atlika vien dažas dienas. Kapitālistiskās valsts prezidents Nguens Vanthjeu atkāpās no amata, bēga no Saigonas un patvērās Taivānā. Galvaspilsētā un armijā valdīja haoss, ko bija izraisījusi gan amerikāņu karaspēka izstāšanās no gadiem ilgušā Vjetnamas kara, gan degvielas un citu resursu trūkums, ko asi izjuta dienvidvjetnamieši. Pēdējā TV uzrunā aizejošais prezidents savas valsts katastrofā apsūdzēja Vašingtonu, kas nesniedzot palīdzību Dienvidvjetnamai, kamēr Ziemeļvjetnama saņēma bagātīgu PSRS atbalstu kā finansēs, tā kara materiālos. Dienvidvjetnama kā valsts pārstāja eksistēt 30. aprīlī pēc Saigonas krišanas.