Pirms 40 gadiem, 1975. gada 21. aprīlī, Vjetnamas kara gaitā komunistiskās Ziemeļvjetnamas karaspēks pietuvojās Dienvidvjetnamas galvaspilsētas Saigonas priekš­pilsētām, pārvarot dienvidvjetnamiešu armijas pēdējo nopietno pretestību.

Lasītākie

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

1954. gadā pēc analoģijas ar Dienvidkoreju izveidotajai Dienvidvjetnamai atlika vien dažas dienas. Kapitālistiskās valsts prezidents Nguens Vanthjeu atkāpās no amata, bēga no Saigonas un patvērās Taivānā. Galvaspilsētā un armijā valdīja haoss, ko bija izraisījusi gan amerikāņu karaspēka izstāšanās no gadiem ilgušā Vjetnamas kara, gan degvielas un citu resursu trūkums, ko asi izjuta dienvidvjetnamieši. Pēdējā TV uzrunā aizejošais prezidents savas valsts katastrofā apsūdzēja Vašingtonu, kas nesniedzot palīdzību Dienvidvjetnamai, kamēr Ziemeļvjetnama saņēma bagātīgu PSRS atbalstu kā finansēs, tā kara materiālos. Dienvidvjetnama kā valsts pārstāja eksistēt 30. aprīlī pēc Saigonas krišanas.