Pirms 30 gadiem, 1986. gada 17. oktobrī, “Literatūrā un Mākslā” parādījās Daiņa Īvāna un Artūra Snipa pret iecerēto Daugavpils HES būvi vērstais raksts “Par Daugavas likteni domājot”.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Tavs dzimšanas mēnesis atklāj, kā tu reaģē uz pārmaiņām – sakritība ir biedējoša

“Gaidīja, bet nesagaidīja…” Kamēr izmeklējumi “atpūtās” datubāzē, tikmēr pacientes dzīvība izdzisa gaidīšanas rindā

Lasīt citas ziņas

Publikācijai padomju okupētās Latvijas sabiedrībā bija bumbas sprādziena efekts. Tā uzskatāma par vienu no atmodas aizsācējām. Raksts ne tikai emocionāli, bet arī ar ekonomiskiem argumentiem pierādīja, cik aplama ir doma par Daugavpils HES būvi un kādu postu tā nodarīs kultūrvidei (bojā ietu gleznainie krasti un, piemēram, Slutišķu sādža), kā arī lauksaimniecībai. Īvāns un Snips izmantoja PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova izsludinātās pārbūves un atklātības pavērtās iespējas. 80. gadu vidū pat padomju cilvēks bija uzzinājis, ka pastāv jēdziens “ekoloģija” un ka ir svarīgākas lietas par kilovatiem un tonnām. Abiem publicistiem izdevās izraisīt sabiedrības reakciju. 1987. gadā HES būvi apturēja, lai arī priekšdarbi jau bija veikti. Citējot Īvānu, ekonomiskā polemika pārauga politiskā cīņā.