1989. gada 1. decembrī. No Rīgas var aizlidot uz Stokholmu! 0
Pirms 30 gadiem no lidostas “Rīga” pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā tika uzsākti regulāri starptautiskie avioreisi.
Padomju apstākļos tas bija kas ārkārtējs, kas tāds, kas “pārbūves” un atmodas apstākļos tīri psiholoģiski atgādināja par Baltijas tuvumu rietumvalstīm, jo līdz tam starptautiskie avioreisi notika tikai caur Maskavu.
Reiss Rīga–Tallina–Stokholma pirmdienās un piektdienās gaisā pacēlās plkst. 110, pēc tam nolaidās Tallinā, bet plkst. 12.50 ieradās Zviedrijas galvaspilsētā. Lidojums atpakaļ uz Rīgu notika jau pēc 50 minūtēm, jo vajadzēja taupīt padomju apstākļos zelta vērtē esošo valūtu un arī degvielu turp un atpakaļceļam lidmašīna uzņēma tikai Rīgā.
Biļetes cena bija 3200 zviedru kronu, bet varēja maksāt arī padomju rubļos.
Vienošanās par aviosatiksmi starp Rīgu un Stokholmu tika panākta Zviedrijas un PSRS starpvaldību sarunās, un arī satiksmi uzturēja vienīgā padomju aviokompānija “Aeroflot” ar lidaparātiem “TU-134A”, ko apsaimniekoja Latvijas PSR Civilās aviācijas pārvalde.
Ņemot vērā padomju dzīves realitātes, līnija nebija un nevarēja būt pārlieku noslogota, taču bija aprēķināts, ka pietiek ar 16 pasažieriem turp un atpakaļ, lai lidojums iznāktu “pa nullēm”.
Jāpiebilst, ka “TU-134A” bija 84 pasažieru vietas. Skandināvu SAS ar saviem lidaparātiem uz Rīgu lidot sākotnēji atsacījās, jo rietumnieku skatījumā lidostas servisa līmenis absolūti neatbilda normatīviem ne lidmašīnu tehniskās apkalpošanas, ne pasažieru uzņemšanas ziņā.
Citstarp lidostas dienestiem trūka angļu valodas zināšanu. Jāpiebilst, ka arī latvieši un latviešu valoda padomju aviācijas jomā bija ārkārtējs retums.
