1990. gada 24. aprīlī. Trimdas diplomātu sanāksme 1
Pirms 30 gadiem Latvijas sūtniecībā Vašingtonā uz sanāksmi pulcējās Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki Rietumos. Bija skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā tiks pasludināta Latvijas valstiskuma atjaunošana. Pirmskara Latvijas juridiskā statusa saglabātājiem bija jāformulē sava attieksme un jālemj, kā tālāk rīkoties.
Trimdas Latvijas diplomātisko dienestu tobrīd vadīja pirmskara Latvijas sūtniecības darbinieks ASV Anatols Dinbergs (1911–1993). Sanāksmes noslēgumā tika pieņemts “Paziņojums sakarā ar Latvijas neatkarības atjaunošanu”. Tā saturs daļēji sasaucās ar 4. maija deklarācijas pamattēzēm.
Proti, ka Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā 1940. gadā bijis starptautisko tiesību pārkāpums un tādēļ nelikumīga, ka 1920. gada 11. augusta Latvijas–Padomju Krievijas miera līgums joprojām ir spēkā, ka Latvijas valsts de facto atjaunošanai nepieciešama 1922. gada Satversmes atjaunošana visā pilnībā un grozīt Satversmi var tikai Saeima, bet ne Latvijas PSR Augstākā padome, kas tika atzīta par pārejas laika orgānu.
Trimdas diplomāti uzsvēra, ka, izstrādājot jaunu Satversmi un radot jaunu Latvijas valsti, vairs nebūs iespējams izmantot Latvijas Republikas starptautiski atzīto eksistenci un to var nākties pat zaudēt. Paziņojuma pēdējā punktā bija norādīts: “Savās prasībās atjaunot de iure pastāvošo Latvijas Republiku ar de facto mēs nedrīkstam piekāpties.
Tiem, kuri domā, ka sākumam varētu apmierināties arī ar ierobežotu neatkarību, ar kādu “jaunu Latviju”, kura iederas PSRS sastāvā, mums jāatgādina, ka ierobežota neatkarība var viegli novest atpakaļ pie atkarības. Tad, kad būs atjaunota pilnīgi neatkarīga Latvija, tad tās suverēnā tauta pati lems par iekļaušanos neatkarīgo valstu kopībā, bet ne pirms tam.”
