1990. gada 8. jūnijā. Komjaunatnes izkārtnes maiņa 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Politiskās izglītības (Kongresu) namā notika Latvijas komjaunatnes konference. Tajā pieņēma lēmumu, ka turpmāk organizāciju sauks par “Latvijas Jaunatnes progresa savienību” (LJPS).
Par šādu versiju nobalsoja 146 no 203 delegātiem. Citiem variantiem – “Demokrātiskā jaunatnes savienība”, “Jaunatnes iniciatīvas savienība”, “Latvijas Jaunatnes savienība par demokrātisko sociālismu” atbalsts bija krietni mazāks.
Pretēji kompartijai, komjaunatne kā organizācija bija turējusies malā no pārmaiņu laiku procesiem un tajā valdīja identitātes krīze. It kā vēsturiskā konference noritēja laikmeta garam gurdeni, bez asām debatēm un šķelšanās nometnēs.
Pat klātesošais Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks atzina, ka “pie agrākajām attiecībām, kādas partijai bija ar komjaunatni, atgriezties negribam”.
Valdīja uzskats, ka komjaunatnes nosaukuma maiņa neko īpašu nemainīs, jo, kā atgādināja viens no sanāksmes dalībniekiem, organizācija tāpat paliek par vienu no Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) subjektiem un saglabā sakarus ar citām PSRS jaunatnes organizācijām.
Arī konferencē pieņemtā deklarācija par LJPS mērķiem saturēja lielākoties vispārējās frāzes.
Piemēram: “Savienība iestājas par tādu sabiedrību Latvijā, kur katra indivīda brīva attīstība būtu visas sabiedrības attīstības priekšnoteikums. (..) Politisko demokrātiju mēs uzskatām par nepieciešamo pamatu un priekšnoteikumu cilvēka tiesību un brīvību īstenošanai demokrātiska sociālisma sabiedrības izveidošanai parlamentārā ceļā.”
Deklarācija nepieminēja attieksmi pret Latvijas neatkarību. Varēja noprast, ka turpmāk galvenais virziens būs jaunatnes sociālo jautājumu risināšana.
Priekšstats, ko par “jauno komunistu kalvi” agrāk dēvētās ĻKJS Latvijas nodaļai, kaut pārdēvētai, darīt Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa laikā, bija visai izplūdis.
Par tā piepildīšanu nācās domāt LĻKJS centrālkomitejas pirmajam sekretāram, bet nu jau LJPS vadītājam Jānim Urbanovičam.
Intervijā joprojām par komjaunatnes “orgānu” uzskatītajam laikrakstam “Latvijas Jaunatne” (bijusī “Padomju Jaunatne”) viņš pauda: “Iespējamās LJPS mērķis ir gādība par sabiedrības locekli, indivīdu, cilvēku, mēs vēlamies, lai sabiedrība radītu nepieciešamos apstākļus jaunas paaudzes attīstībai, jaunā pilsoņa garīgajai un materiālajai izaugsmei, ar sapratni izturētos pret jaunatnes problēmām.”
Urbanovičs minēja arī konkrētu ideju – izveidot “jaunatnes organizācijas banku”, kas darbotos ar komjaunatnes biedru naudu finansēm, ko cerēja pakāpeniski atgūt no Maskavas.
Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”
Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.
