Pirms 30 gadiem 23. augustā Baltijā valdīja “nereāla gaisotne” 19
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijā un tāpat Lietuvā, Igaunijā valdīja “nereāla gaisotne”, kā to savās atmiņās atzīmējis zviedru diplomāts Larss Peters Fredēns. Bija vērojami notikumi, kas vēl dažas dienas iepriekš būtu šķituši neiespējami.
Kļuva zināms, ka Islande, pateicoties ārlietu ministram Jonam Baldvinam Hannibalsonam, pirmā no ārvalstīm atzinusi Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarību (dokuments tika parakstīts 22. augustā).
Tas bija cēls un drosmīgs solis, jo pārējās rietumvalstis vēl kavējās, gaidot, ka Baltijas neatkarību pēc Augusta puča izgāšanās atzīs Borisa Jeļcina vadītā KPFSR vai PSRS.
Jāpiebilst, ka Eiropas Kopienas valstis baltiešu neatkarību atzina 27. augustā; tad jau maisam bija gals vaļā un līdz gada beigām Latviju, Lietuvu un Igauniju par neatkarīgām bija atzinušas 93 pasaules valstis.
Vēl šajā dienā Latvijas valdībai lojālās īpašās milicijas (policijas) vienības jeb “baltās beretes” pārņēma kontroli pār Latvijas kompartijas centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, virs kuras uzvilka sarkanbaltsarkano karogu.
Alfrēdu Rubiku arestēja un aizveda uz Centrālcietumu, jo bija signāli, ka apjukušie, taču joprojām agresīvie omonieši varētu mēģināt viņu atbrīvot.
Tikmēr Augstākā Padome pieņēma likumu “Par Latvijas Zemessardzi”, kura pirmais punkts vēstīja: “Latvijas Republikas Zemessardze ir sabiedrības pašaizsardzības formējums.
Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas iedzīvotājus valsts un sabiedrības aizsardzībā. Iesaistīšanās Zemessardzē ir brīvprātīga.” Dažos mēnešos Zemessardzē iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku.
