Pirms 30 gadiem notika pāreja uz brīvajām cenām – tās cēlās straujāk nekā algas 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijas Ministru padome pieņēma lēmumu “Par pārtikas produktu cenām”, pasludinot, ka jau no nākamās dienas, no 10. decembra, notiek pāreja uz brīvajām cenām visiem pārtikas un lauksaimniecības produktiem.
Tiesa, pie lauksaimniecības preču iepirkuma nosacījumiem bija piezīme, ka cenas nevar būt “zemākas par valsts noteiktajām iepirkuma cenām”, līdz ar to tā vēl nebija gluži pilnīga cenu brīvlaišana, jo zināms valsts regulējums saglabājās.
Pāreja uz pilnīgu brīvo tirgu notika pakāpeniski 1992.–1993. gada gaitā. Solis uz brīvo pārtikas preču tirgu bija radikāls un tautā nepopulārs lēmums, kas stimulēja inflāciju.
Cenas cēlās straujāk nekā algas.
Taču cenu liberalizācija reizē bija arī nepieciešamība, ņemot vērā produktu un izejvielu deficītu. Raksturīgu piemēru grāmatā “Latvijas tautsaimniecības vēsture” min ekonomists Uldis Osis.
Proti, 1991. gada nogalē valstī bija jūtams kviešu miltu trūkums un valsts miltu rezerves baltmaizes cepšanai atlika vien 1–2 nedēļām.
Iemesls bija valsts centieni iedzīvotāju sociālā atbalsta vārdā uzturēt makslīgi zemas maizes cenas.
Rezultātā zemnieki sāka miltus izbarot cūkām, jo tas bija lētāk nekā pirkt specializēto lopbarību, kuras turklāt trūka.
Attiecīgi milti maizes cepšanai kļuva par deficītu. Taču pēc cenu brīvlaišanas situācija mainījās – maizes cena cēlās un miltus kļuva izdevīgāk realizēt cepšanai, nevis atdot lopiem.
Maizes trūkums veikalos vairs nedraudēja. Piedāvājums un pieprasījums stabilizējās.
