Pirms 10 gadiem, 2003. gada 22. jūlijā, skvērā iepretim Ārlietu ministrijai Rīgā atklāja arhitekta A. Lukševica un tēlnieka U. Kurzemnieka par tautas saziedotajiem līdzekļiem veidoto pieminekli Kārlim Ulmanim.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Diena bija izvēlēta īpaši, jo tajā 1940. gadā K. Ulmani deportēja no Rīgas uz Maskavu. Atklāšanu ievadīja dievkalpojums Doma baznīcā, pēc tam sekoja premjera Einara Repšes un Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres uzrunas pie pieminekļa. Austrālijas latviešu aktīvais sabiedriskais darbinieks Emīls Dēliņš par pieminekli “Lauku Avīzē” izteicās, ka tas atbilstot K. Ulmaņa personībai un arī vieta izvēlēta laba: “Pieminekļa attieksme pret garāmgājējiem būs patīkama, pazemīga, bez pompas. Ja piemineklis būtu Pils laukumā, to paceltu uz milzīga podesta, kas tā īsti ar Ulmani nesaderētos.”