– Un kāpēc, jūsuprāt, tā tāda bija? Tā ir Straujumas vaina? 29
– Viss sākas ar spēju vadīt valdību. Tā nav tikai Straujumas vaina. Viņa pati sevi neizvirzīja, to izdarīja konkrēta partija un politiķi. Kad Straujuma pirmo reizi kļuva par Ministru prezidenti 2014. gada janvārī, viņai pat nebija vēlētāju dota mandāta un viņa nenāca no politiskas vides. Viņas spējas būt par politiķi nebija pārbaudītas. Protams, kad pēc 12. Saeimas vēlēšanām viņa atkārtoti uzņēmās veidot valdību, arī Straujumas personīgā atbildība būtiski pieauga.
– Ja jau uzskatāt, ka par neveiksmīgo valdības darbu atbildīga “Vienotība”, tad paskaidrojiet – kāpēc jūs tik atsaucīgi uzņēmāt ideju par Solvitu Āboltiņu kā nākamo valdības vadītāju?
– Šķiet, ka te ir kāds pārpratums, mēs, LRA, neesam atbalstījuši Āboltiņu kā valdības vadītāju. Oficiāli vienīgais Reģionu apvienības atbalstītais premjera kandidāts joprojām ir Mārtiņš Bondars. Tajā pašā laikā mums bija tikšanās ar Nacionālo apvienību, un mēs aicinājām NA uzņemties atbildību par valsti, izvirzot savu premjera kandidātu. Manā skatījumā NA ir ļoti labs premjera kandidāts, kurš pirms vēlēšanām pārstāvēja partiju premjera kandidātu debatēs, – tas ir Roberts Zīle. Mēs būtu gatavi viņu atbalstīt, un tādā gadījumā tas jau būtu divu partiju bloks, kuram Saeimā ir 24 deputātu balsis. Tas ir vairāk nekā “Vienotībai” un vairāk nekā Zaļo un zemnieku savienībai, ja šie politiskie spēki virzītu savus kandidātus. Domāju, ka arī “Vienotība”, kuras lielākā daļa paudusi atbalstu Nacionālās apvienības līdzdalībai koalīcijā, varētu atbalstīt Zīles kungu. Tas nozīmētu, ka koalīcijas pamatu veidotu politiskie spēki, kuriem ir ļoti skaidra pozīcija nacionālās drošības jautājumos, kā arī pieaicinot valdībā ZZS.
– Ko Nacionālā apvienība jums atbildēja? Ideja par šādu kopīgu bloku pazibēja jau pēc Saeimas vēlēšanām, bet tikpat ātri arī pazuda.
– Mēs gaidām atbildi. Tagad ir Ziemassvētku laiks, viņiem ir iespēja padomāt par šo priekšlikumu.
– Lai ietu kopā, vispirms ir jātiek skaidrībā par līdzšinējām attiecībām. Jums taču bija pretenzijas pret NA pārstāvi Ināru Mūrnieci Saeimas priekšsēdētājas amatā.
– Tiekoties mēs šo jautājumu izrunājām un nolikām malā, lai tas netraucētu mūsu iespējamajai sadarbībai, ja NA izlems uzņemties atbildību par valsti.
