Daiļdārznieces Daces Lukševicas 9 zelta padomi dārza skaistumkopšanā 0
Pirms ziemas dārzu vajadzētu apkopt, tad pavasarī būs mazāk darba. Turklāt svarīgi, lai būtu patīkami skatīties uz dobēm arī visu garo bezsniega periodu.
Daiļdārzniece Dace Lukševica iesaka arī kritiski izvērtēt augus – no kuriem varbūt atteikties, kurus pamatīgi piefrizēt.
Daiļdārzniece Dace Lukševica veido tādu dārzu, kam kārtīga apkope vajadzīga pāris reižu gadā. Sezonas laikā tam tiek tikai uzturošā kopšana.
Mauriņš
Mauriņu turpina pļaut, kamēr zāle aug. Ja aktīvās augšanas sezonā bija jāpļauj reizes divas nedēļā, tagad daudz retāk. To var darīt reizi 5–7 dienās. Ir pienācis laiks pļaut, kad, pārejot mauriņam, paliek redzamas pēdas.
Pļaujot ar zālespļāvēju, kam ir savācējgrozs, tiek novāktas arī sabirušās koku lapas. Ja to sevišķi daudz, nogrābj. Lapas ir lieliska komposta sastāvdaļa, kuru kā barības vielas pēc tam varēs atdot augiem atpakaļ.
Dažas lapas mauriņam neko nenodarīs, toties bieza kārta – izsautēs.
Ja vēlas izcili skaistu, viendabīgu mauriņu, bez herbicīdiem neiztikt. Dažas nezāles var izraut, taču tad, kad tās savairojušās, zālīte jāglābj.
Dobju apmales
Apkoptas dobju maliņas rada kārtīguma iespaidu dārzā.
Ja mauriņā nav agresīvu, ložņājošu nezāļu, dobju apmalītes var apgriezt pāris reižu sezonā. Ja nav nekādas mulčas, tad reizi mēnesī. Dace tās atgriež ar lielu, asu nazi un piepucē ar nelielām zāles šķērēm, kuras darbina akumulators. Viņa arī citiem dārzmīļiem iesaka sagādāt šādu komplektu.
Dace uzskata, ka atdurtas dobes izskatās viselegantāk. Ja vēlas veidot maliņu starp dobi un mauriņu, tai jābūt augsnes līmenī, praktiski nemanāmai. Nekādi mūrīši vai sētiņas ap dobēm amatieru ierīkotos dārzos nav vēlami. Akmeņi ap dobju malām ir bezgaumīgi, turklāt ļoti apgrūtina kopšanu.
Ilgstoši dekoratīvi augi
Lai dārzs būtu ilgstoši skaists, izvēlas augus, kuri ilgi saglabā savu skaistumu. Piemēram, izcilnieces šajā ziņā ir hostas un hortenzijas.
Stāda pēc iespējām un prasībām
Augus stāda, ievērojot tā saukto ekoloģijas principu. Ir svarīgi, lai stādījumi būtu ekonomiski un estētiski (arī veselīgi).
Der apskatīt dārzu, pārdomājot, kurš augs prasījis visvairāk pūļu, kurš stūrītis izdevies veiksmīgākais. No tiem augiem, kas visu laiku prasa uzmanību, varbūt der atteikties. Dārzam nav jābūt kā kolekcijai, kur savākts pēc iespējas vairāk augu, tam jāveido glīts kopskats un nav pārāk jānomoka saimnieks.
Ja ir interese par kādiem konkrētiem augiem, tos var izvietot vagās, atsevišķos stādījumos. Kad puķe sevi pierādījusi un sakuplojusi, to var pārstādīt parādes dārzā. Pēdējās vasarās viens no svarīgiem augu izvēles principiem stādot – kuri pacieš karstumu un sausumu.
Augus turpina kopt
Viens no darbiem, kas jāveic visu sezonu, ir noziedējušo ziedu nogriešana, augu laistīšana un mēslošana (arī mauriņa). Tagad gan mitruma būtu gana.
Laksti, kas vējā salūzuši un neglīti, jānogriež. Augus, kuri ir dekoratīvi arī pēc noziedēšanas, nav jāsteidz noraut. Piemēram, smilgas un hortenziju ziedi vēl ilgi priecēs dārzā, būs skaisti pat pēc pirmā sniega.
No ziemcietēm nevajag izkašāt katru lapiņu, jo vecie laksti un lapas palīdz augiem labāk pārziemot. Ja vasarā trūcis ūdens, plāno, kā šo problēmu risināt, ja atkal būs sausais gads.
Lieto mulču
Dobēs labāk saglabāsies mitrums un mazāk augs nezāles, ja augsni mulčēs. Puķēm vislabāk piedien smalkā vai vidējā mizu mulča. Labi izskatās arī neitralizēta kūdra, taču tā nederēs vējainās, atklātās vietās. Mulča arī uzlabo augsnes struktūru, jo sliekas to uzirdina un vairojas barības vielas dobē.
Dace neiesaka klāt ģeotekstilu starp augiem, jo tā nav iespējams veidot pastādījumu zem augiem. Piemēram, tad izpaliek pavasara sīpolpuķes.
Saglabā noslēpumu
Dārza kompozīciju vēlams veidot tā, lai tas uzreiz neatklātos pilnībā, lai pa to varētu pastaigāties un atklāt ko jaunu. Šim nolūkam Dace ļauj kupli augt vecajai ābelei (zem tās labi jūtas dažādi augsnes sedzēji). Savukārt ieeju ēkā no dārza atdala ar vīnogām apaudzēta pergola.
Arī daži lielāki koki vai krūmi dārzā vēlami, lai radītu cilvēkiem un augiem tīkamu mikroklimatu.
Rūķiem, vardēm nē!
Dārzā tumšajā laikā sevišķi labi izskatās dažādi mākslīgie apgaismojumi, tikai jāizvērtē, kādam nolūkam tos veido. Svarīgs ne tikai glīts lukturīša izskats, bet arī tas, kā un uz kurieni tas virza gaismu. Piemēram, glītās apaļās stikla bumbas gar celiņa malu tikai žilbinās acis, nevis izgaismos vietu, kur iet.
Labi dārzā izskatās arī kāda skulptūriņa. Ja pašam nav īpašas pārliecības par savu gaumi, drošāk iegādāties kāda mākslinieka darinājumu. Turklāt der noskaidrot, kā tā kopjama. Var būt, ka pirms sala tā jānes telpā.
Taču arī ar mākslas darbiem nevajag aizrauties – pilnīgi pietiks ar vienu. Par sliktu gaumi liecina tradicionālā dārzā izvietotas veikalā pirktās plastmasas figūras.
Iestāda ēdamlietas
Katru gadu dārzu var papildināt ar kādu skaistu un praktiski lietojamu augu. Piemēram, ir piemērots laiks stādīt krūmmellenes – krūmam ir gan gardas ogas, gan skaisti krāsojas lapas. Arī ābeles (gan parastās, gan dekoratīvās) ir izcilas, sevišķi pavasara ziedonī. Turklāt to vainagu var veidot dārza mērogiem atbilstīgā lielumā.
Taču jāņem vērā noteikums, ka mazā dārzā nevajag stādīt lielus kokus un lielā dārza mazus. Protams, vienmēr var būt izņēmums, ja saimnieks vēlas visu mazdārziņu zem viena zaļa jumta bez puķu dobēm un mauriņa. Tad var stādīt vienu lielu, ātraudzīgu koku.
Tagad var nesteidzīgi izstaigāt dārzu un pārdomāt, ko īsti no tā vēlas, cik laika un līdzekļu tam varēs ziedot nākamgad.
LABA IDEJA
No kaimiņu sētas vai saimniecības zonas dārzu ērti atdalīt ar koka sētu. Tā ir šaura, neaizņem daudz vietas, turklāt nav jākopj, kā tas būtu ar dzīvžogu. Pie sienas labi jūtas mūžzaļā efeja.
