Kad dzīve bija kā Darvina sugu cīņa. 90. gadu lietuviešu ģenētiskais kods izstādē 0
Viļņas modernās mākslas muzejā MO līdz 1. martam apskatāma izstāde “Sugu izcelšanās: deviņdesmito gadu DNS”.
MO muzeja darbinieki lēš, ka tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto izstādi visā Lietuvas vēsturē – līdz janvāra beigām to redzējuši jau vairāk nekā 130 tūkstoši apmeklētāju. “Kultūrzīmes” Viļņā satikās ar vienu no izstādes kuratorēm, mākslas vēsturnieci Migli Survilaiti, kura pati dzimusi tieši 1990. gadā:
“Daudzi nāk, lai vienkārši kavētos atmiņās, izjūtot zināmu nostalģiju par ekonomiski skarbajiem laikiem. Taču tas nebija mūsu vienīgais mērķis, svarīgāk likās parādīt, kā mainījusies Lietuvas sabiedrība un valsts, cik tālu esam aizgājuši un izauguši no šī skarbā laikmeta.
Ikvienas MO muzeja izstādes galvenais mērķis ir sarunu rosināšana un apmeklētāju izglītošana. Starp citu, daudziem tieši MO apmeklējums ir viņu pirmā muzeja pieredze mūžā.
Domāju, ka jauniešiem patīk iespēja izstādes priekšmetus aptaustīt, daudzus var vēl joprojām lietot,
savukārt vecāki apmeklētāji brīnās, kā viņu pašu ikdienas dzīves priekšmeti pēkšņi kļuvuši par vēsturi un mākslu.
Daži mākslas vēsturnieki gan mūs ir kritizējuši, sakot, ka izstādes koncepcija nav piemērota mākslas muzejam, taču mums likās svarīgi parādīt tā laika vidi, ne tikai mākslas darbus. Savā ziņā šī ir eksperimentāla starpdiscipīnu kultūras izstāde, kas Lietuvā ir jaunums, bet citviet pasaulē šis veids pazīstams jau sen.”
Izstādes instalācijas ieskicē vēstures posmu no 90. gadu sākuma neatkarības laika līdz 2002. gadam, aizsākoties sarunām par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā.
“Mēs pielīdzinām šo laikmetu gandrīz civilizācijas sākumam. Līdzīgi kā Čārlza Darvina teorijā deviņdesmitajos gados lielākā daļa iedzīvotāju atradās bez parastajiem izdzīvošanas līdzekļiem un meklēja savu vietu pasaulē. Izdzīvot nozīmēja cīnīties, un bieži tā pat bija fiziska cīņa. DNS ir mūsu ģenētiskais kods. Mēs meklējām kodus, kas turpina noteikt mūsu identitāti,” teic Vaids Jauniškis, kultūras pētnieks un viens no septiņiem izstādes kuratoriem.
Izstāde tikpat labi būtu varējusi arī rasties Latvijā –
tik līdzīgs ir šis stāsts par deviņdesmito gadu lietuviešu ģenētisko kodu. Rets ir priekšmets, kuru Latvijā neatpazītu, rets ir mākslas darbu sižets, kuru nozīme latviešiem nebūtu saprotama, – ap mums bija tie paši televizori un videofilmas, peidžeri, grāmatas, mēbeles un situācijas.
Instalācijās fiksēti ikdienas dzīves mirkļi, uzsverot nevis valsts politikas stāstu, bet to cilvēku skatpunktu, kuriem bija jāizdzīvo. Jāpiebilst, ka ne visi 70 eksponētie MO kolekcijas māk-slas darbi radušies deviņdesmitajos gados, izvēlētās gleznas vairāk ilustrē laiku.
Akcentējot to gadu dzīves haotismu, kuratori nepiedāvā secīgu stāstījumu –
daļas ieskicē tikai kādus tā laika mirkļus; tādējādi atstājot vietu apmeklētāju pašu sižetiem un atmiņām. Muzeja darbinieki stāsta, ka vakaros, slēdzot telpas, blakus eksponātiem atrodas apmeklētāju slepeni nolikti deviņdesmito gadu priekšmeti, grāmatas, pat dienasgrāmatas…
“MO veidots kā atvērts muzejs, un šī izstāde to tikai vēlreiz apstiprina. Gatavojām to kopā ar mūsu apmeklētājiem, kuri atsaucās lūgumam dalīties ar dažādiem priekšmetiem un atmiņām. Viņu stāsti par 20. gadsimta beigām Lietuvā kļuvuši par daļu no e-rokasgrāmatas, kas papildina izstādi. Blakus daudziem mākslas darbiem apmeklētāji var klausīties atmiņu stāstus. Darbs pie izstādes gatavošanas ilga trīs gadus, un esam ļoti pateicīgi līdzautoriem,” turpināja Migla Survilaite.
Dominējošais atslēgvārds izstādē ir brīvība. Brīvība radīt un rīkoties jebkurā mākslas vai biznesa jomā.
Tomēr izstādes kuratori uzsver arī brīvības cenu – noziedzīgās pasaules iespaidoto nedrošību, nenoteiktību un neskaidrību. Starp citu, MO muzeja apsargs, kurš agrāk strādājis par policistu, starp apmeklētājiem esot ievērojis vienu no nežēlīgākajiem Lietuvas mafijas darboņiem deviņdesmitajos gados.
Izstādes veidotāji atzīst, ka ikvienam var būt atšķirīgas atmiņas, un viņu stāsts ir tikai interpretācija: “Mēs negribējām izveidot deviņdesmito gadu enciklopēdiju. Izstādē esam ieviesuši dažas zīmes, kurām vajadzētu atsaukt mūsu atmiņas. Un, ja dažiem šķiet, ka 20. gadsimta beigas bija citādas, viņiem būs taisnība. Deviņdesmitie gadi bija ļoti daudzveidīgi, tāpat kā tā laika sabiedrība.”
Izstāde “Sugu izcelšanās: deviņdesmito gadu DNS” vēl būs atvērta līdz 1. martam. Pēc tam MO muzejā atklās izstādi par britu kinorežisoru Pīteru Grīneveju un multimediju mākslinieci Saskiju Bodeki.
