Ādažos atklāj militāro štābu “Ziemeļi” 0
Latvijas, Dānijas un Igaunijas aizsardzības ministri šodien Ādažu bāzē atklāja daudznacionālo divīzijas štābu “Ziemeļi”, uzsverot, ka tas kalpos Baltijas reģiona un NATO kopējās drošības stiprināšanā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ceremonijā uzsvēra, ka šī ir svarīga diena, jo tiek ielikts pamatakmens ne tikai Latvijas, bet arī apkārtējā reģiona un NATO kopējās drošības stiprināšanā.
Pirmo reizi vēsturē Baltijā atradīsies NATO divīzijas galvenais štābs, sacīja ministrs.
“Mani personīgi aizkustina ne tikai sasniegtais, bet arī tas, ka mūs šajā procesā ir atbalstījusi Dānija, kas vienmēr ir stingri pastāvējusi par mūsu drošību un brīvību,” atzina Pabriks.
Dānijas aizsardzības ministrs Klauss Jorts Frederiksens savā uzrunā uzsvēra, ka pirms pieciem gadiem “mazie zaļie vīriņi” parādījās Krimā, bet pēc divām nedēļām Krievijas prezidents Vladimirs Putins “pieņēma” Krimu Krievijas sastāvā.
“Pasaule skatījās, neticot un dusmojoties, es arī tā darīju. Mēs domājām, ka tās dienas ir pagājušas, bet realitātē bija citādāk. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ esam šeit – lai nākotnē izvairītos no pārsteigumiem un arī nodemonstrētu vienotību,” norādīja ministrs.
Patlaban Dānijai Baltijas reģiona drošība ir augstākā prioritāte. Ar jauno štābu NATO būs iespējams sniegt būtisku atbalstu šī reģiona drošībai, uzsvēra Frederiksens.
“Tiem, kas apšauba mūsu intereses šeit, vajadzētu domāt par Krimu un Ukrainu. Pasaule ir mainījusies un mēs negribam atkal tikt pārsteigti,” norādīja Dānijas ministrs.
Viņš izteicās, ka daudzus gadus pēc PSRS sabrukuma nākotne izskatījās gaiša, bet diemžēl Krievija atkal ir drošības drauds. Frederiksens atgādināja, ka Aukstā kara laikā Dānija bija rietumu robeža pie PSRS un PSRS bija konkrēti plāni iebrukt Dānijā.
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks uzsvēra, ka štāba atklāšana izveido vēl vieno Baltijas reģiona aizsardzības slāni.
“Sadarbība starp Dāniju, Igauniju un Latviju ir balstīta vēsturē. Dānijā bija viena no pirmajām valstīm, kas organizēja aizsardzības palīdzību Baltijas valstīm. Mēs visas esam mazas valstis, tādēļ ir ļoti svarīgi savstarpēji sadarboties,” norādīja Luiks.
Štāba izveides mērķis ir uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.
Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” būs efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba ietvarvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, skaidro Aizsardzības ministrijā. Sākotnēji divīzijas štābā dienesta pienākumus veiks virsnieki no ietvarvalstīm – Dānijas, Latvijas, Igaunijas. Iecerēts, ka štābam pievienosies arī citi NATO sabiedrotie.
Latvija divīzijas štāba darbībai nodrošinās virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevuma veikšanai, kā arī nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē.
Divīzijas štāba izveide Latvijā apliecina Latvijas ieguldījumu valsts aizsardzības stiprināšanā, vienlaikus demonstrējot vēlmi un spēju arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis, norāda Aizsardzības ministrijā.
