Foto – Valdis Semjonovs

Ainu Blinkenu gadi nenomāc
 0

Dr. habil. Philol. Emer. Aina Blinkena (1929) ir viena no ilggadējākajām latviešu valodas kopējām Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2000).

 

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 155
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 215
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 157
5 stundas
Lasīt citas ziņas

Autore trijām atkārtoti izdotām valodas mācību grāmatām un četrām monogrāfijām, pāri par 700 zinātniskām un populārzinātniskām publikācijām par gramatiku, latviešu literārās valodas vēsturi, terminoloģiju un sociolingvistiku.

 

 

– Saka, ka gadu nasta cilvēku nospiežot. Kā ir jums, kam septembrī apritēs 83?

– Jāatzīst, mūža gadi mani nenomāc. Un nemaz neuztrauc. Drīzāk tas ir mans kapitāls, jo visu, ko esmu sasniegusi, vienā vai dažos gados nekad nespētu. Arī par tā saukto galapunktu nedomāju ar šausmām. Šajā ziņā esmu neglābjama optimiste. Galvenais būtu saglabāt tādu veselību, lai nekļūtu citiem par nastu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mani nemāc ne vientulība, ne garlaicība. Man ir meitas ģimene, mazbērni un jau pat mazmazdēliņš. Vienīgais, kā reizēm pietrūkst, ir ceļa brīvība. Pirms dažiem gadiem vēl pati sēdēju pie auto stūres un varēju izbraukāt malu malas. Ja kaut kur jātiek tagad, jālūdz mazdēlam.

– Ar ko aizpildāt ikdienu pašlaik?

– Kaut arī Zinātņu akadēmijā vairs nestrādāju, joprojām esmu saistīta gan ar savu profesiju, gan ar sabiedrību. Pašlaik gatavoju rakstu par literāro valodu kādam rakstu krājumam. Darbojos Rīgas Latviešu biedrībā, korporācijā “Spīdola”, esmu biedrības nacionālās kultūras attīstības fonda un jaunrades fonda valdes locekle. Labprāt ceļoju, ja ir izdevība. Turklāt ir teātri, izstādes, draugi.

Valsts prezidenta paspārnē darbojos Heraldikas komisijā. Kopā ar novadu pārstāvjiem spriežam, kādi būs no jauna izveidoto novadu ģerboņi. Mana piedalīšanās šajā darbā galvenokārt saistīta ar ģerboņu aprakstiem, par to izskatu gādā mākslinieki un vēsturnieki.

Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā spriežam par iespējamiem latviskajiem apzīmējumiem dažādiem lietu un darbību nosaukumiem, kuri mums tagad kuplā skaitā ieplūst no angļu valodas.

– Mūsu lasītāji saka, ka vairs nezinot, pie kāda novada kurš pagasts pieder. Kāpēc nevarēja atgriezties pie “apriņķiem”, kādi bija izveidoti pirms kara?

 

– Ar teritoriju reformu Latvija patiešām ir saārdīta. Arī pati tagad nevaru uzreiz pateikt, kuri manas dzimtās Limbažu puses pagasti kurā novadā atrodas. Heraldikas komisijas uzdevums gan ir cits – piešķirt zīmolus jau apstiprinātajiem un izveidotajiem novadiem, šajā dalījumā mēs neko nevaram mainīt.

 

“Apriņķis”, manuprāt, bija labs apzīmējums. Bet to neatjaunoja, jo dažiem nepatika, ka “riņķis” nav latviskas izcelsmes vārds.

– Ja ir vairāk nekā simt novadu, kā tagad saukt 
Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali?

– Tie ir apgabali. Vārdam “novads” ir vairākas nozīmes. To pierāda tas, ka Vid-zemē mums ir, piemēram, Limbažu, Cēsu, Piebalgas novadu tautastērpi. Arī tautasdziesmās dzied “Mazs bij tēva novadiņš”.

– Vai valodu pētnieki un zinātnieki, kuri komisijās spriež par latviešu valodu, kā saka, nolaižas arī uz zemes un dzird, kā tauta runā ikdienā?

– Jūs varat neticēt, bet nolaižas gan. Padomju laikā, kad bijām ļoti nobažījušies par krievu valodas invāziju, pastāvīgi publicējām izdevumus “Latviešu valodas kultūras jautājumi”, terminoloģijas sarakstus, dažādus biļetenus. Vai katrā laikrakstā bija valodas “stūrīši”, kuros nemitīgi skaidrojām sabiedrībai dažādu vārdu nozīmi, vēlamo un nevēlamo lietojumu. Protams, par vārdu lietojumu vienmēr var strīdēties, tāpēc valodnieki balstījās uz pētījumiem.

– Vai šiem pūliņiem bija kāda praktiska atdeve?

– Bez šaubām, bija! Ja piecdesmit padomju varas gados valodnieki neko nebūtu darījuši valodas kopšanā, kropļojumu būtu daudz vairāk, nekā varbūt to ir pašlaik. Viss, ko esmu darījusi valodniecībā, bijis saistīts arī ar praksi.

 

Kāpēc tagad mums ieviesies vārds “daivers”, kura vietā varētu lietot “nirējs”? Kāpēc ir “plankings”, “oulings”, “borsmenings”? Par modes vārdiem mums kļuvuši, piemēram, “investēt”, “investīcijas”, kaut arī tiem ir sen zināmi latviski apzīmējumi – “ieguldīt”, “ieguldījumi”. Tādu piemēru ir daudz.

 

– Vai, lasot ministriju ierēdņu gatavotos Ministru kabineta noteikumu projektus vai dzirdot, kā runā daži Saeimas deputāti, jums nerodas iespaids, ka viņi latviešu valodu nemaz nav mācījušies?

– Jā, tāds iespaids reizēm rodas. Piemēram, bieži saka, ka “grāmata labi lasās” vai “nekustamais īpašums pārdodas”. Pret šiem izkropļojumiem cīnījās jau Jānis Endzelīns, tie ir sen ievazāti. Ja kāda amatpersona nedomā par savas runas izteiksmi vai rakstību, gan nebūtu jāvaino valodnieki. Valodas kultūra veidojas ģimenē, tā jākopj skolā.

Žurnālā “Patiesā Dzīve” nesen izlasīju: “Kādas vibrācijas no tevis pavelkas cilvēkos?” “Ko tik daudz cepies?” Kāda ārsta izziņā izlasīju, ka pacientam evakuēta ērce… Vai tā agrāk esam runājuši?! Te piebildīšu, ka valoda un runa ir divi dažādi jēdzieni. Valoda var būt bagāta, bet šo bagātību daļa cilvēku diemžēl neapgūst.

– Varbūt skolās sliktāk māca latviešu valodu?

– Tā vis nevarētu teikt. Mums ir arī labi skolotāji. Mums ir Brigadere, Virza, Kārlis Skalbe, citi mūsdienu rakstnieki ar bagātu, krāsainu valodu. Taču skolās vairāk uzmanības jāveltī valodas izkopšanai, bērnu vārdu krājuma veidošanai. Pēdējos gados nākusi klāt cita nelaime: jaunā paaudze arvien mazāk lasa grāmatas, biežāk sēž pie datora, kas viņa runas prasmi un valodas bagātību nevairo.

– Vai starp simtiem zinātnisko sacerējumu atceraties to vienu, kas savulaik ievadīja cīņu par valsts valodas statusu?

– Saprotu, kuru domājat. Negribētos sevi izcelt, jo šajā politiskajā cīņā piedalījās tūkstošiem cilvēku. Bet bija tā, ka 1988. gadā pēc manas publikācijas laikrakstā “Padomju Jaunatne” par atbalstu valsts valodas statusa piešķiršanai latviešu valodai redakcija saņēma vairāk nekā 254 000 iedzīvotāju parakstu. Par to vēl šobaltdien jūtos ļoti gandarīta un pateicīga toreizējam redaktoram Andrejam Cīrulim, kurš nebaidījās to publicēt.

 

Pašlaik ir tāds brīdis, kad izcīnītais statuss jāaizstāv ar visiem spēkiem. Uz krievu kā otras valsts valodas statusa dzirnavām tagad ūdeni lej tie, kuri runā par latgaliešu kā reģionālās valodas atzīšanu, pat savas vēstniecības izveidošanu. Kā daļa Latgales latviešu nesaprot, ka mūsu skaitliski nelielajai tautai vienas valodas sašķelšana ir ļoti bīstama?!

 

To pašu jau tagad redzam Ukrainā, kur ar vairāku tā saukto reģionu valodu ieviešanu mēģina vājināt ukraiņu valodas pozīcijas. Reģionu valodu ieviešana ir instruments, ar kuru Krievija grib nostiprināt savu ietekmi kaimiņvalstīs, tostarp Latvijā. Tas ir pirmais solis ceļā uz valodas iznīcināšanu. To nedrīkst pieļaut!

Arī dialekts ir valodas bagātība. Bet katrai nacionālai valstij nepieciešama viena izkopta valoda, kas vieno tautu un reizē ir izglītības, zinātnes un valsts varas un pārvaldes forma.

Latviešu valodai ir pasaules mēroga zinātniska nozīme. Tā ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām. Latviešu un lietuviešu valodu materiālu izmanto pasaules zinātnieki vēstures un valodas attīstības pētījumos.

– Ko varam darīt?

– Latvietim jāceļ sava pašapziņa. Pārāk bieži nepelnīti paļājam savu valsti, nonicinām savas tautas spējas un sasniegumus. Sak, te nekā nav, ir grūti, jābrauc laimi meklēt Īrijā, Vācijā vai kur citur. Paturēsim prātā Matīsa Kaudzītes rakstīto:

“Kad tautas vainags zeļ un zied,

Un daudz, kas tautai līdzi iet,

Tur ej gan līdz, bet atstatu,

Un slēp, kas viņai esi tu.

Kad kauns un bēdas tautu spiež

Un maz, kas viņai līdzi cieš,

Tur nāc, vai glābējs mazs vai vēls,

Un teic, ka esi viņas dēls.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 139
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 212
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 132
5 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 86
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 9
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 66
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 40
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 112
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 132
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim
18:29
LE
LETA
Ziņas
Dānijā apstiprināti inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno paveidu
18:06
LE
LETA
Ziņas
Polijas premjers cer, ka Vācijas jaunā valdība mainīs nostāju attiecībā uz “Nord Stream 2”
18:05
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 139
6 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Uz kurām pilsētām jau doties baudīt Ziemassvētku rotājumus un skaistās gaismiņas?
10 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai?
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Onkologs Jānis Eglītis seko Fūrmanim un Rācenim un atstāj Latvijas Ārstu biedrības valdi 38
5 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 2
7 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
“Man patīk, ja vīrieši prot izteikt komplimentus, uzņemties atbildību un nav augstprātīgi!” Saruna ar “Kad viņas satiekas” vadītāju Baibu Vītiņu
9 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 9
8 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Skujkoku cenas krīt, lapu koku – aug! Kurš koks šobrīd ir vispieprasītākais tirgū? 2
9 stundas
RO
Regīna Olševska
Ziņas
Pieņem jaunus MK noteikumus: tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, bet rada asas diskusijas
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tele2” plāno uzstādīt simtiem 5G staciju
9 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Labākais auto ir dienesta auto!” Kurš spēkrats ir iecienīts gan biznesā, gan privātpersonu aprindās? 1
10 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Kādus postījumus savvaļas dzīvnieki nodara sējumiem un kā tos iespējami efektīvāk novērst?
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 212
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda: Ar vēju par lētākām cenām jeb Latvija ir lielas izvēles priekšā 10
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 153
21 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 77
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 161
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 16
21 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 51
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim
9 stundas