Aizdevums pret apsolījumu nav drošs, esi uzmanīgs 0
Mans paziņa lūdz aizdot viņam naudu. It kā jau strādīgs un godīgs, bet – ja nu kaut kas notiek? Vai mutiskam apsolījumam naudu atdot ir kāds spēks? Ja nē, tad kā šādu aizdevumu vajadzētu noformēt? MARUTA OGRES NOVADĀ
Lai arī likums neprasa aizdevumu obligāti noformēt rakstveidā, tomēr tas būtu vēlams, lai atvieglotu pierādīšanu, ja kāda no pusēm vienošanos nepilda. Ja nauda būs aizdota, mutiski vienojoties un bez lieciniekiem, aizdevuma lūdzējs var parādu neatzīt, un jums nebūs pierādījumu, ka nauda tikusi dota un cilvēks to saņēmis vai varētu būtu saņēmis. Tad nelīdzēs arī tiesa.
Likums nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Tātad būtiski ir noteikt līguma priekšmetu – aizdodamo lietu un aizdodamā daudzumu, piemēram, 1000 eiro. Aizdot var ne tikai naudu, bet arī jebkādas citas lietas. Svarīgi ir precīzi šo lietu aprakstīt (valūtas nosaukums, lietas nosaukums, apraksts) un norādīt tās daudzumu.
Ja naudu vai citas aizdotās lietas nodod parādniekam brīdī, kad tiek parakstīts aizdevuma līgums vai sastādīta parādzīme, to vēlams norādīt dokumentā, lai vēlāk nav jāraksta atsevišķs apliecinājums par naudas vai lietu nodošanu un pieņemšanu. Ja tiek aizdota nauda, to var pārskaitīt no aizdevēja konta uz parādnieka kontu bankā, maksājuma mērķī ierakstot, piemēram, aizdevums līdz 2018. gada 30. decembrim. Arī pārskaitījums uz aizdevēja bankas kontu ir visdrošākais pierādījums tam, ka parādnieks aizdevumu ir atmaksājis.
Saskaņā ar Civillikuma 1940. pantu aizdevējam un aizdevuma lūdzējam vajadzīgs nodoms noslēgt tieši aizdevuma līgumu, bet, ja, piemēram, parādniekam izdosies pierādīt, ka no iedotās naudas norunāts atdot tikai daļu, tad pārējā summa var tikt atzīta par dāvinājumu. Vislabākais veids, kā pierādīt aizdevuma devēja un saņēmēja nodomus, ir viņu parakstītais dokuments, kur skaidri jānorāda:
>> kas, kam, ko un cik aizdod,
>> uz kādu laiku un
>> vai par aizdevumu jāmaksā procenti.
Lai vēlāk nebūtu jāsūta parādniekam uzteikums un jānogaida Civillikuma 1945. pantā noteiktais sešu mēnešu termiņš, vēlams līgumā uzreiz norādīt termiņu, līdz kuram aizdevums tiek piešķirts. Līgumā precīzi jānosaka arī abu pušu vienošanās par procentiem, izmantojot aizdevumu. Bez īpašas vienošanās kreditors var pieprasīt no parādnieka tikai likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā).
Aizdevuma līgumā var noteikt, ka visi strīdi, kas rodas saistībā ar līgumu, var tikt atrisināti izvēlētajā šķīrējtiesā. Šīs tiesas nav tik noslogotas kā valsts tiesas, tāpēc strīdu izskatīs krietni agrāk. Šķīrējtiesu spriedumi nav pārsūdzami, tāpēc arī tā tiek ietaupīts laiks, kas valsts tiesu gadījumā paietu, izskatot strīdu apelācijas un kasācijas instancēs.
Svarīgi!
>> Aizdevējam (kreditoram) ir svarīgi pierādīt aizdevuma došanas faktu, bet parādniekam tikpat svarīgi pierādīt, ka viņš parādu atdevis īstajai personai. Abu pušu identificējoša informācija ir nozīmīga darījuma sastāvdaļa, tāpēc līgumā jānorāda tā slēdzēju vārdi, uzvārdi un personas kodi, vēlams norādīt arī abu adreses (deklarēto un faktisko).
>> Aizņēmējam ir jābūt rīcībspējīgai personai.
