Silts mētelītis dobēm – nopļautā mauriņa zāle 0
Dārzā cenšos rosīties, pēc iespējas izmantojot dabai draudzīgas metodes. Tā var ietaupīt gan laiku, gan naudu, gan velti netērēt spēkus. Piemēram, manu dārzkopību ietekmējusi kādā gudrā grāmatā lasīta atziņa, ka “Zeme ir kautrīga. Viņai nepatīk būt plikai!”. Cīņā pret zemes plikumu mazdārziņā lielisks sabiedrotais ir nopļautā mauriņa zālīte.
Pļaujamos iegādājos tikai ar lieliem savācējgroziem, lai vērtīgā manta neiet zudumā.
• Visu vasaru zāle kalpo kā lieliska mulča sakņu dārzā – cik sapļauju, tik papildinu mulčējumu vagās, jo saulītē tā strauji sakalst un izdēd. Šāda mulča vissvarīgākā ir tikmēr, kamēr augi mazi. Kad ceri sakuplojuši, tie paši nomāc nezāles.
• Nopļauto zāli lieku arī kartupeļu stādāmajās vagās kā kūtsmēslu aizvietotāju. Ieberu zāli, zem katra kartupeļa palieku mazliet zemes un satupinu bumbuļus citu aiz cita. Šajās vagās, atšķirībā no tām, kurās izmantoju kūtsmēslus un kompostu, kartupeļi auga vislabāk, tiem nebija kraupja.
• Pļaujmašīna ar lielu savācējgrozu lieliski noder rudens lapu savākšanai. Īpaši kompostam un mulčēšanai piemērota masa rodas, ja pļauta zāle kopā ar lapām. Kad raža novākta un laksti izrauti, augsni mazliet ar kapli pielīdzinu. Izrauju tikai lielās nezāles. Uz augsnes beru sasmalcināto lapu/zāles masu. Ja lapas sausas, dobēm pārkaisu zemi no kurmja rakumiem, lai vējš tās neizpūš pa dārzu. Pavasarī augsne zem šīs segas ir tik irdena, ka pat nevajag kultivēt. Auglības uzlabošanai lapu segu nenogrābju, bet iecilāju zemē ar dakšu. Segu kustinu tikai pirms pašas stādīšanas, lai neiet zudībā lieliski saglabājies mitrums. Piemēram, āra tomātiem paredzētais gabaliņš, izrūdzis un mitrumu saglabājis, sagaida pat maija beigas.
