Publicitātes foto

Sestdien, 8. martā plkst. 12.00 visi interesenti tiek aicināti akcijas “Katram sava Rīga” ceļojumā “Liktenīgās satikšanās”, kas būs veltīts stāstiem par mīlestību un draudzību, par romantiku un nejaušībām, kas pārvērtušies par Notikumiem.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136

Lasīt citas ziņas

Ceļojuma sākums Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā ar stāstu “Aleksandrs Čaks un viņa četras mīlestības”. Pirmais nopietnais mīlestības iedvesmas avots ar konkrētu vārdu topošā dzejnieka biogrāfijā bijusi Leontīne Amālija Rundele, skolas laiku draudzībai vēlāk pāraugot skaistā mīlestībā un iedvesmojot dzejnieku rakstīt un izdot pirmos dzejas krājumus.

1925.gada rudenī, kad Čaks sāka strādāt Drabešu bērnu internātskolā kā skolotājs, viņa dzīvē parādījās skaista meitene no Cēsīm – Angelika Blaua, kuras enerģija un dinamisms spārnoja Aleksandru Čaku jaunām virsotnēm poēzijā.

Krimināls

Bijušais augsta ranga Kazahstānas politiķis videonovērošanas kamerās redzams līdz nāvei sitam savu sievu

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

Veselam

Veselības ministrs: “Mēs nevaram atkāpties no solījuma rudenī samazināt recepšu zāļu cenu par 15-20%

Savukārt Anitas Bērziņas un Aleksandra Čaka mīlestības sākums 1933. gada rudenī bijā kā nebeidzami svētki. Čaks bija pieradis sevi perfekti parādīt sabiedrībā, un viņš vēlējies tikpat perfektu līdzgājēju gan mājās, gan ārpus tām. 1941. gadā Anita kļuva par pirmo un vienīgo Aleksandra Čaka sievu.

Milda Grīnfelde bija pēdējā no Aleksandra Čaka sievietēm, ar kuru kopā dzejnieks pavadīja beidzamos septiņus savas dzīves gadus. Mīlestības kvēlē un sajūsmā tapa dzejoļi, kuri 1980. gadā tika izdoti dzejas krājumā “Debesu dāvana”.

Šī ceļojuma laikā ikvienam interesentam būs iespēja arī uzzināt, kur atradās “Dienas Lapas” redakcija, kurā bāls, pašaustās drēbēs un mazliet nervozējot pirmoreiz Rainis ieraudzīja kā vētru redakcijā ieskrienam Aspaziju, kā arī to, kur Janis Rozentāls satika Elliju Forseli, un kur Ojārs Vācietis iepazinās ar Ludmilu Azarovu. Savukārt par Rūdolfa Blaumaņa dzīvē nozīmīgiem cilvēkiem stāsti būs ceļojuma ietvaros, apstājoties pie Viktora fon Andrejanova, Mades Sviles Peņģerotas un Annas Brigaderes bijušajām dzīvesvietām. Ceļojuma laikā būs iespēja arī satikt Aspaziju aktrises Zanes Jančevskas atveidojumā, kā arī viesoties Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Krišjāņa Barona muzejā un Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, kur ceļojums noslēgsies.