Nedēļas noslēpums. Cik maksā reforma? 1
“Finanšu ministrija reklamē labu lietu, bet cik tad tā maksās?” ceturtdien ekspertu diskusijā vaicāja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Trīs stundu garajā nodokļu reformas izklāstā atbildi viņš tā arī nesaņēma. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins attrauca, ka ministrija vēl rēķinot. Kad būs? Varbūt rīt, varbūt pēc divām nedēļām, viņš izvairījās no atbildes. Reformas jāievieš, balstoties uz caurspīdīgiem aprēķiniem, uzstāja Platais.
Pagaidām jāiztiek ar to, ko rēķina citi. Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists, reformas tiešās izmaksas lēš 1,5% līdz 2% no IKP. Tā kā prognozētais IKP 2018. gadā ir 27,7 miljardi, no tā izriet summa 415 līdz 550 miljoni eiro. Un budžeta deficīts līdz 2%, ko pieļāva vicepremjers Arvils Ašeradens
Jānis Malzubris, Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis, signalizēja, ka lielāku budžeta deficītu kā to, kas papildus izprasīts veselībai un pensiju reformai, vairs nepieļaus. Tādējādi jautājums no “cik maksā?” pārvēršas par “kurš maksās?”. Uzņēmumu peļņas nodokļa un kapitāla pieauguma nodokļa ieņēmumi to nosedz tikai daļēji. Nu finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vāc kopā “kompensējošos mehānismus” – visus, kam var atņemt atlaidi, samazināto nodokli: lielajiem uzņēmumiem, tūrisma mītnēm, nomniekiem, koku un metāllūžņu pārdevējiem, azartspēlēm u. c. Vēl pietrūkstot 14 miljonu. Ko nu? Palielinās akcīzi degvielai? Atņems medicīnas un izglītības attaisnoto izdevumu atmaksu?
