Ko par pieaugošo aļņu skaitu saka mežkopji? 0
M. Gūtmanis: Visi saprotam – ja dzīvnieki ir mežā, viņiem kaut kas jāēd, un tā rodas bojājumi. Pēdējo trīs gadu cipari liecina, ka jaunaudžu postījumu apjoms būtiski pieaug – 2013. gadā tie bija 4,5 tūkstoši hektāru, bet šā gada prognozes rāda, ka sasniegs 7 tūkstošus hektāru. Skaitļi liecina, ka pieaug arī arī bojājumu intensitāte.
Kuros Latvijas reģionos postījumu vairāk?
Valsts austrumu daļā, kā arī pēc kolēģu novērojumiem – teritorijās, kurās noteikti dzinējmedību aprobežojumi saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidēmiju. Jau tagad tas redzams mežsaimniecībās Dienvidlatgalē un jo īpaši Ziemeļlatgalē, kur, salīdzinot ar 2014. gadu, postījumi pieauguši pat vairākas reizes. Dzinējmedību aizlieguma laikā dzīvniekus netramda, tie nobāzējas un vairāk bojā mežu vietā, kur dzīvo.
Varat nosaukt konkrētas vietas?
Šobrīd vēl neesmu gatavs tās nosaukt, bet mums ir dati, uz kuru pamata pirmo reizi pagājušajā gadā sākām runāt ar konkrētiem medniekiem par noteiktiem cipariem, kā arī vienojāmies par lietām, kas viņiem savās medību platībās būtu maināmas. Kopš sarunām pagājis gads, mums ir jauna informācija, tāpēc septembrī organizēsim apspriedes un atkal sēdīsimies ar medniekiem pie viena galda.
J. Ozoliņš: Divus gadus Valsts mežzinātnes institūtā Silava esam nodarbojušies ar jaunaudžu stāvokļa inventarizāciju ar akcentu uz briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem. Jaunaudžu stāvoklis kopumā ir slikts, bet ļoti grūti pateikt, kas pie tā vainīgs un kad tas ir sācies, jo ietverta arī kļūdaina inventarizācija, piemēram, pat līdz tādam absurdam, ka purva priedes novērtētas kā jaunaudze. Ja to visu tagad uzgāžam svaigiem dzīvnieku postījumiem, tad tā nebūs taisnība.
