Alūksnē jaunie karavīri dos zvērestu 0
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolā Alūksnē 23 jaunie karavīri, kas uzsāka Kareivja speciālista pamatkursu šā gada septembrī, svinīgā ceremonijā rīt, 27. septembrī, dos karavīra zvērestu un absolvēs kursa pirmo posmu, portālam “La.lv” pavēstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente, majore Mairita Senkevicina.
Kareivja speciālista pamatkursu apgūst mediķi, farmaceits, kapelāni, IT speciālisti, juristi, psihologi, mūziķis un mehāniķis.
Tāpat 54 jaunie karavīri, kas Militārās pamatapmācības kursu uzsāka šā gada augustā, rīt svinīgā ceremonijā dos karavīra zvērestu.
Kursa laikā jaunie karavīri apgūst pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus.
Kurss ir sadalīts divās daļās. Pirmais apmācības posms noslēdzas ar zvēresta došanas ceremoniju, bet līdz tam lielākoties notiek teorētiskā apmācība. Otrajā apmācības posmā jaunie karavīri iegūtās zināšanas nostiprina praktiski – mācās dzīvot lauka apstākļos un praktiski apieties ar ieroci, kā arī apgūst lauka kaujas iemaņas.
Šogad profesionālajā dienestā plānots uzņemt līdz 710 karavīru, un viņu apmācībai ieplānoti 14 militārās pamatapmācības kursi.
Bruņoto spēku karavīri – virsnieki, instruktori un kareivji – savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 35 funkcionālajās (ieroču šķiru) jomās, piemēram, kājnieki, artilērija, pretgaisa aizsardzība, kaujas inženieri, auto un kaujas tehnika, medicīniskais nodrošinājums, sakari un informācijas sistēmas, un teju 170 specialitātēs.
Piedāvājot tik plašu nodarbinātības jomu un specialitāšu klāstu, iespēja veidot militāro karjeru bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību, gan arī tiem, kuri ieguvuši vidējo un augstāko izglītību vai kuri apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs.
Kareivja profesiju, kas ir militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā Alūksnē vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Pēc pamatiemaņu apgūšanas militārais dienests turpināsies, izvēlētājā vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo apmācību.
Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst stabilitāti, konkurētspējīgu atalgojumu, kas patlaban ir no 900 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 procentu apmēru no saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.
Ceļš uz militāro karjeru pat 20 un vairāk gadu garumā sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tajā skaitā Zemessardzes, vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs”, kur ir pieejama informācija arī par pamatprasībām militārajam dienestam, vakancēm, pieteikšanās vietām, atlases posmiem, kā arī ir sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
