Foto: LETA

Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 12. jūlijam būs skatāma mākslinieka Andreja Ģērmaņa jubilejas izstāde “Mans ceļš – 75”, aģentūru LETA informēja muzeja galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Josta.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136

Lasīt citas ziņas

Mākslinieka jubilejas personālizstādē būs redzami dažādu periodu darbi eļļas un akvareļa tehnikā, grafikā un zīmējumā, akcentējot pēdējo gadu veikumu.

Pēdējie divi trīs gadi mākslinieka daiļradē bijuši ražīgi. Viņš piedalījies starptautiskās akvareļu izstādēs Sanktpēterburgā Krievijā un Fabriano Itālijā, divās Jāzepa Pīgožņa piemiņai veltītajās ainavu izstādēs Rīgā un Preiļos, aktīvi gleznojis plenēros Liepājā, Palangā, Saulkrastos, Madonas pusē un Jūrmalā. Tās ir ainavas, figurālas kompozīcijas, portreti eļļas tehnikā, tie ir zīmējumi un akvareļi.

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

Veselam

Veselības ministrs: “Mēs nevaram atkāpties no solījuma rudenī samazināt recepšu zāļu cenu par 15-20%

Arī pienenei ir vieta pirtī! Kā to izmantot, iesaka pirtniece

Ģērmanis Latvijā daudzus gadus pazīstams kā gleznotājs, akvarelists un mākslas popularizētājs rakstos. Viņš aktīvi piedalās mākslas dzīvē, vietējās un starptautiskās mākslas izstādēs un plenēros, sadarbojas ar presi, galvenokārt ar Jūrmalas pašvaldības avīzēm.

No 2001.gada līdz 2011.gadam Ģērmanis bija Jūrmalas mākslinieku biedrības priekšsēdētājs. Jūrmalas mākslinieku biedrība ir Latvijas Mākslinieku savienības asociatīvā partnere.

Ģērmaņa ceļš uz mākslu sākās 1952.gadā, kad viņš kopā ar dvīņubrāli Juri iestājās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā. Profesionālo iemaņu apgūšana notika labu un izcilu pedagogu vadībā. Skolotāji Irma Jaunarāja un Arnolds Griķis, kas bija mācījušies pie Vilhelma Purvīša un Ģederta Eliasa, nodrošināja jaunās paaudzes sasaisti ar latviešu mākslas tradīciju un deva spēcīgu impulsu profesionālās patstāvības noskaidrošanai.

Mākslas akadēmiju Ģērmanis beidza 1965.gadā, mācību gaitā gūdams atziņas un praktisku pieredzi no vecmeistariem Nikolaja Breikša, Konrāda Ubāna, Arvīda Egles, Ugas Skulmes, Edgara Iltnera un Vladimira Kozina.

1969.gadā mākslinieku uzņēma Latvijas Mākslinieku savienībā, vairākos sasaukumos viņš bija Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas biroja loceklis, piedalījās izstādēs Rīgā, Maskavā, Latvijas provinces pilsētās, arī Karēlijā, Zviedrijā un citur. Radošos komandējumos mākslinieks izbraukāja Kamčatku, Karēliju, Armēniju, Maskavas apgabalu. Filoloģiskās intereses viņu uz īsu laiku noveda Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļā, un tas bija sākums otrai mākslinieka profesijai – mākslas kritikai un popularizācijai.

Kopš 1995.gada Ģērmanis ir jūrmalnieks.