Ievērojamākajam Latvijas holokausta vēstures pētniekam ar pasaules vārdu Andrievam Ezergailim – 90 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien savu 90 gadu jubileju atzīmē ASV dzīvojošais latviešu vēsturnieks Andrievs Ezergailis – ievērojamākais Latvijas holokausta vēstures pētnieks ar pasaules vārdu, ap 10 grāmatu un vairāk nekā 150 rakstu un recenziju autors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Savu holokaustam Latvijā veltīto pētījumu tiešuma dēļ Andrievs Ezergailis ne vienmēr ticis labi uztverts kā trimdas, tā Latvijas sabiedrībā, īpaši 90. gados, tomēr vienmēr bijis un ir autoritāte Latvijas vēstures Otrā pasaules kara perioda, sevišķi holokausta jautājumos.
“Andrievam Ezergailim patīk izaicināt, un labi, ka tā. Jo izaicinot viņš liek pārdomāt, pārvērtēt un iespējami tuvoties tam, ko pilnībā nekad nesasniegsim, – patiesībai,” par viņu raksta Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs.
A. Ezergailis pielicis roku arī nule kā apgādā “Latvijas Mediji” tapušajai grāmatai “Viktora Arāja tiesas prāva”, kam rakstījis ievadvārdus, un arī grāmatas materiāls Latvijā nonācis, pateicoties viņa aizrautībai un nesavtībai. “Viktora Arāja tiesas prāvas” redaktors Uldis Neiburgs, kam veicies iepazīties un sastrādāties ar šo vīru kā Latvijā, tā ASV, par viņu saka: “Daudzās klātienes un neklātienes diskusijās par holokausta un citiem Latvijas vēstures jautājumiem A. Ezergailis vienmēr pratis saglabāt savu stilu un domas asumu.
Atšķirībā no vairākiem citiem vēsturniekiem A. Ezergailis nekad nav vairījies asas polemikas, kas dažreiz varbūt likusies pārāk skarba viņa oponentiem vai sagādājusi zināmas neērtības arī viņam pašam, tomēr vienlaikus veicinājusi tālāku domu apmaiņu par nozīmīgiem un pretrunīgiem vēstures jautājumiem.
A. Ezergailis vienmēr ir atvērts, izpalīdzīgs un ar pozitīvu skatu uz dzīvi tendēts cilvēks. Esmu viņam pateicīgs par sadarbību un draudzību daudzu gadu garumā. Viņa personība man ļoti nozīmīga gan kā paraugs un skolotājs vēstures pētniecībā un rakstniecībā, gan kā sirsnīgs un labestīgs cilvēks, kuru es ļoti cienu un vēlu visu to labāko.”
Andrievs Ezergailis piedzima 1930. gada 10. decembrī Jēkabpils apriņķa Rites pagasta pienotavas vadītāja ģimenē. Vecāki Sēlijā 20. gadu beigās bija ienākuši no Ziemeļvidzemes puses. Viņa tēvs bija agrākais sarkanais latviešu strēlnieks. Otrā pasaules kara nogalē, 1944. gadā, A. Ezergailis kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
Pēc “dīpīšu” nometnē pavadītiem gadiem Ansbahā, Bavārijā, 1949. gadā pārcēlās uz ASV, kur dzīvo joprojām. Līdzīgi daudziem latviešu trimdiniekiem, arī nākamais profesors sākumā pelnīja maizi kā nekvalificēts darbaspēks, strādājot fermā, par trauku mazgātāju. 50. gados Ezergailis iestājās Mičiganas universitātē, turpināja studijas Ņujorkas universitātē, kur 1968. gadā arī ieguva vēstures doktora grādu, paralēli strādājot par mācībspēku Ņujorkas štata Itakas koledžā. Darba gaitas tajā viņš pabeidza kā profesors.
A. Ezergailis sākotnēji specializējās Krievijas un modernās Eiropas, kā arī Otrā pasaules kara vēsturē, bet 80. gadu otrajā pusē pievērsās nacistu iniciētā un organizētā holokausta norisēm vācu okupētajā Latvijā, atgādinot trimdai un tāpat daudziem Latvijā neērtas patiesības.
A. Ezergailis bija vienīgais latviešu vēsturnieks, uz kura viedokli jau 80. gadu beigās atmodas notikumu un PSRS sabrukuma sakarā sāka atsaukties ASV laikraksti.
Vienlaikus A. Ezergaiļa zināšanas, viedoklis un autoritāte kļuva nenovērtējami, kad 90. gados sākās Krievijas propagandas uzbrukumi Latvijai un vajadzēja atspēkot arī Rietumos apritē esošos pārspīlējumus. Piemēram, ka holokausts Latvijā bijis pašu latviešu iniciatīva. Krievijas propaganda joprojām operē ar PSRS laiku apgalvojumu, ka kara gados Latvijā no Rietumeiropas esot ievesti un nogalināti 300 tūkstoši ebreju.
A. Ezergailis, balstoties Vācijas arhīvu dokumentos, jau pirms pārdesmit gadiem konstatēja, ka nacisti Latvijā ieveduši ne vairāk kā 22 tūkstošus ārzemju ebreju, kas nogalināti 1941. gada nogales Rumbulas un Biķernieku meža akcijās. Protams, tas bija prātam neaptverams noziegums, taču kādam to vajadzēja vēl palielināt vairāk nekā 14 reižu. Var sacīt, ka šodienas jubilāra pētījumi ļāvuši mums un arī rietumniekiem paraudzīties uz holokaustu Latvijā “bez sovjetu brillēm”.
