Egils Līcītis: Apdāvināšanās laiks 1
Pasaules notikumu kaleidoskopā ārzemju ziņu lentes smaržo pēc piparkūkām un mandarīniem. Lasi, un actiņas mirdz līdzi svētku noskaņā! Valstu līderi pūlas izpatikt tautiešiem ar maziem uzmanības pierādījumiem, laba vēlējumiem un svētu apņemšanos solījumiem.
Vāczemē sastādīta jauna valdība. Lai cik grūti gājis, parlamentārieši savādā kārtā nav meklējuši pēc Vācijas Ārlietu ministrijas vecākā referenta, ko ielikt par kancleru, šo lomu tomēr uzņēmusies bundeslīgā daudzskaitlīgāk pārstāvētās Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētāja. Fričiem jaunajā gadā klāšoties labāk, bet valdības galvas lūkošanā Latvijā, kā teicis prezidents, vīns vēl norūgst.
Lietuvas premjerministrs atskaitījies, ka leišiem lētāka kļūšot elektrība, gāze un apkure. Viņi esot modernizējušies, lietošot biokurināmo, raisīšoties vaļā no gāzes piegādātāja plēsonīgā diktāta. Latvijā svaidās ar visādām prognozēm, taču caurmērā no 1. aprīļa atbrīvotās elektrības cenas būšot augstākas – rūpju pilnu vaigu ziņo mūsu ministri, kas šādās lietās jokus nepazīst.
Īru premjers, atsvabinājis valsti no starptautisko aizdevēju važām, devis zvērestu, ka zaļā sala nekad vairs neatgriezīsies pie spekulāciju un alkatības kultūras. Latvijā sen kā virzāmies pa veiksmes stāsta ceļu! Lai gan palaikam pavīd apbēdinošas vēstis par spekulāciju un alkatības kultūras norisēm valdībai pašā degunpriekšā, citugad ir plāns vairāk nodoties gādībai par darbaļaudīm. Mūsu līderi pēc katras svarīgas sēdes TV kameru priekšā tura asaru samitrinātas salvetes, jo steigšus jāmazina plaisa starp nabagiem un bagātniekiem. Tā kā līdzekļu visam nepietiek, tas būs politiskas vai Ziemassvētku izšķiršanās jautājums, ko īstenos cilvēku labā. Vai nu nākamgad būs normēts pārtikas patēriņš, vai tiks gādāts par labāku apgaismojumu un darba drošību katrā darbavietā.
Romas pāvests Francisks daudzviet atzīts par Gada cilvēku, jo viņš ik solī cenšas kāju spert tur, kur vēl ir nemājīgi, trūcīgi un auksti – āre, svētvakarā viņš klāšot galdu nabagiem, pasniegs dāvanas trūkumcietējiem, izdalīs bezmaksas transportbiļetes un tālruņa kartes mazturīgajiem.
Baznīcas reformators ieviesis atklātuma, pieticības un pārmaiņu politiku – mats matā to pašu attīrīšanās un vienlīdzības kursu, kam seko mūsu valdība, kur arī netrūkst svētu, šķīstu vīru. Varbūt skrandaiņi un izsalkušie vēl nav tie dievinātie objekti, ar kuru ģērbšanu un pabarošanu aizraujas mūsu politiskā elite, taču pēc Saeimas spīkeres atgriešanās no Vatikāna ir ļoti ticami, ka ikviens zem iztikas minimuma nospiestais iedzīvotājs saņems vilnas zeķes bez maksas.
Visbeidzot ir jaunums, ko daudzi varbūt neskaitīs iepriecinošo kategorijā, taču fakts ir tāds, ka Ziemeļkorejas vadītājs sodījis – saīsinājis par galvas tiesu – savu tēvoci par intrigām un negantībām, mēģinot gāzt partijas un valsts vadību un iekārtu. Tas ir tāds indikators ikkatram, kurš gribētu mest sprunguļus spieķos un traucēt valdības labajiem nodomiem.
