Aprites nodoklis par atkritumiem? Ministrijās piesardzīgi vērtē “Lielās talkas” vadītājas inicitatīvu 1
Gan Finanšu ministrija (FM), gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ļoti atturīgi un piesardzīgi vērtē kustības “Lielā talka” vadītājas Vitas Jaunzemes 180 valstīm sūtīto iniciatīvu iekļaut visu preču cenā atkritumu vērtības nodokli (AVN), vienlaikus atsakoties no iedzīvotāju maksājuma par atkritumu apsaimniekošanu. VARAM “Zaļajai Latvijai” un Vitai Jaunzemei sniegtais komentārs rāda, ka ministrija ar to nav rūpīgi iepazinusies.
Kāpēc vajadzīgs AVN
“Pēdējos desmit gados kopš “Lielās talkas” rīkošanas mēs redzam pavisam nelielu dabas piesārņojuma samazinājumu. Dabā aizvien ļoti daudz nonāk elektroniskie atkritumi, kas ķīmiski sadalās, plastmasas iepakojums, riepas un citi atkritumi. Mūsu mērķis ir tīra daba, tomēr mēs uz to nevirzāmies pietiekami ātri. Mana ideja ir, lai cilvēki par atkritumu vākšanu maksātu, nopērkot produktu. AVN ir jānosaka procentos no katras preces cenas. Tas nozīmē, ka nauda par atkritumu apsaimniekošanu būs savākta pirms atkritumu veidošanās,” savu ilgi loloto ieceri raksturo “Lielās talkas” rīkotāja.
V. Jaunzeme uzsver AVN taisnīgumu. Proti, seniori, kas saņem pensiju, pērk mazāk produktu nekā labi situētās mājsaimniecības un viņi arī maksās mazāku AVN naudas summu. Patlaban talkotāji par atkritumu nodošanu apsaimniekotājiem vai poligonos maksā. Pēc AVN ieviešanas maksa vairs nebūs vajadzīga. Vēl viena priekšrocība jaunajam modelim būtu kontrole pār savākto atkritumu daudzumu un tātad ēnu ekonomikas mazināšana. Nav noslēpums, ka patlaban nelegālie atkritumu vācēji atkritumus noglabā nepiemērotās vietās un nemaksā nodokļus.
Visticamāk, pēc AVN ieviešanas aizvien plašāk izplatītos daudzkārt izmantojamā vai iepakojuma lietošana, kas ātri sadalās.
Kā darbotos modelis
AVN maksājums nonāktu Valsts kasē, kas to tālāk dalītu pašvaldībām. Otra iespēja – ikvienam pircējam iepērkoties, īpašā kartē uzkrātos nauda, ar ko norēķināties par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu.
V. Jaunzeme vērš uzmanību, ka iecerētā depozītu sistēma, kas Latvijā sāks darboties 2022. gadā, nenodrošinās visu plastmasu vākšanu. Arī atkritumu šķirošana aizvien neļauj tikt galā ar izmešanai paredzēto tāpēc, ka, piemēram, nav ierīkoti komposta laukumi, uzņēmējiem nav izdevīgi vākt tirgū nepieprasītas otrreizējās izejvielas. “Ja AVN ir samaksāts, cilvēkiem zudīs vajadzība nevajadzīgās mantas, atkritumus vest uz mežu vai uz nelegālajām izgāztuvēm. Pēc pasūtījuma uz atkritumu poligonu tos aizvedīs atkritumu apsaimniekotājs,” teic V. Jaunzeme.
Uz jautājumu, cik lielam būtu jābūt AVN, viņa atbild, ka nezina. “Dabas sargiem un finansistiem ir jāsēžas pie viena galda un jārēķina. Dzīvot tā, kā līdz šim, vairs nevaram atļauties, pasaule tuvojas katastrofai. AVN aprēķināšanai noteikti var izveidot datorprogrammu, ja ir gribēšana, var piesaistīt ES naudas atbalstu,” uzsver Jaunzeme.
Jāpiekrīt, viņas iniciatīva par AVN izveidi nes Latvijas vārdu pasaulē. “Lielās talkas” rīkotāja atzīst – viņa jūt, ka Latvijas ierēdņi ir neizpratnē – ja nekur pasaulē šāda nodokļa nav, kāpēc to vajag Latvijai? Dabas aizstāve pieļauj, ka nevēlēšanās būt jaunās ieceres pionieriem, iespējams, saistīta ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmēju interesēm.
VIEDOKĻI
Lelde Grīnvalde, FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece: “Finanšu ministrija piesardzīgi raugās uz jaunu nodokļu ieviešanu. Jebkurām būtiskām nodokļu iniciatīvām, lai varētu tās virzīt apspriešanai, ir jādefinē to ieviešanas mērķi un sasniedzamie rādītāji. Tāpat tām jāatbilst nodokļu politikas pamatprincipiem, tajā skaitā jāņem vērā arī nodokļa administrēšanas efektivitāte.
Konkrētais priekšlikums sākotnēji ir jāvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas atbild gan par atkritumu apsaimniekošanas politiku, gan dabas resursu nodokļa politiku. Tāpat, ņemot vērā ietekmi uz uzņēmējdarbību, jāsaprot arī Ekonomikas ministrijas un uzņēmēju organizāciju viedoklis.”
Vita Krieviņa, VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: “Pareizi un pamatoti veidota maksa, kuras pamatā ir princips, ka atkritumu radītājam jāmaksā par faktiski radīto atkritumu apjomu (PAYT princips – Pay-As-YouThrow, kas izriet no ES un OECD vadlīnijām un uzstādījumiem par atkritumu apsaimniekošanu un to izdevumu segšanu), motivē iedzīvotājus šķirot atkritumus jau to rašanās avotā. Šis princips iestrādāts arī mūsu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020. gadam un Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Atkritumu radītāji ir visi iedzīvotāji, un līdz ar to visām mājsaimniecībām vai daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem ir pienākums atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam slēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju. Kontrole par līgumu slēgšanu ir pašvaldības kompetence. Pēc pieejamiem datiem, pašvaldībās lielākoties šie līgumi ir noslēgti. Tā, piemēram, Ziemeļvidzemes pašvaldībās šis rādītājs ir 98%.
Iepakojums no kopējiem sadzīves atkritumiem veido vidēji 28% lielu īpatsvaru. Līdz ar to piedāvātais priekšlikums tiktu attiecināts vien uz šo atkritumu daļu. Kā tiks noteikta maksa par pārējiem atkritumiem, priekšlikuma autore nav minējusi. Līdz ar to priekšlikuma mērķis ir neskaidrs un nav izvērtētas visas ietekmes un ieguvumi.”
Vai atbalsti "Lielās talkas" vadītājas iniciatīvu - ieviest aprites nodokli par atkritumiem?
Atbalsta:
