Ar 53 balsīm “par” Saeima CVK vadītājas amatā apstiprina Bērziņu 0
Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas pienākumus.
Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.
Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši. Septiņas vēlēšanu zīmes bija nederīgas.
Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru – opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.
Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.
Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.
Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.
Viņa ir apņēmušies strādāt pie tā, lai ieceres īstenošanai parlaments veiktu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un piešķirtu nepieciešamo finansējumu.
Bērziņas prioritātes būs arī atalgojuma paaugstināšana vēlēšanu komisiju darbiniekiem, ērtākas balsošanas nodrošināšanas tiem, kas izceļo īsi pirms vēlēšanām uz ārzemēm, lai viņi varētu atdot savu balsi depozītā pasta iecirknī. Tāpat iepriekšējai balsošanai jāparedz lielāks stundu skaits, nekā pašlaik, cita starpā norādīja Bērziņa.
Deputāts Aldis Gobzems debatēs kritizēja augstu amatpersonu izvēles procedūru.
“Mūsu parlamentu patiesībā neinteresē tā vīzija, ko pretendenti uz augstiem valsts amatiem vēlas sniegt,” pauda Gobzems. Viņš norādīja, ka balsos pret abiem kandidātiem.
Parlamentāriete Inese Voika (AP) norādīja, ka nav jāveido tāda valsts pārvalde, kurā konkrēta organizācija būtu atkarīga no viena cilvēka. “Mums ir jāveido tāda pārvalde, kurā labākie atnāk, iedod labāko, ko tai iestādei var iedot, un nodod stafeti tālāk,” klāstīja politiķe.
Māris Kučinskis (ZZS) debatēs pateicās Cimdaram par paveikto, jo CVK nav sastapusies ne ar nosodījumiem, ne ar skandāliem, ne ar neprasmīgu vadību. Arī Daniels Pavļuts (AP) teica, ka Cimdars ir vadījis CVK 21 gadu, un šajā laikā ir nodrošināta vēlēšanu stabilitāte.
Vienlaikus Pavļuts pauda, ka nebija nodrošinātas iespējas balsot tikai ar ID kartēm.
“Ja CVK vadītājs sešus gadus no vietas nevar pārliecināt Māra Kučinska vadīto valdību un ZZS lielā mērā dominēto parlamentu” par nepieciešamību ieviest papildu balsošanas iecirkņus ārzemēs, ieviestu digitālo reģistru un citas izmaiņas, tad nepieciešamas pārmaiņas, piebilda Pavļuts.
Saeima amatā apstiprināja arī septiņus CVK locekļus – Edgaru Baldunčiku, Ritvaru Eglāju, Sofiju Grīnvaldi, Dzintru Kusiņu, Aleksandru Maļcevu, Sigordu Stradiņu un Valdi Verneru.
Baldunčiku šim amatam izvirzīja “Jaunā Vienotība”, Eglāju – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Grīnvaldi – “KPV LV”, Kusiņu – ZZS, Maļcevu – “Saskaņa”, Stradiņu – Jaunā konservatīvā partija, Verneru – “Attīstībai/Par!”.
