Ar budžeta deficītu stimulēs ekonomiku, nevis jostas savilkšanu? 2
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē atbalstīja 2020. gada budžetu, kurā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi pirmoreiz valsts vēsturē pārsniedz 10 miljardus eiro. Pie pamatbudžeta izdevumu palielinājuma par 400 miljoniem eiro jeb 5,9%, salīdzinot ar 2019. gadu, arvien grūtāk pamatot, kāpēc joprojām tiek pieļauts budžeta deficīts.
Finanšu ministra Jāņa Reira (“V”) atbilde uz “LA” jautājumiem liecina, ka Latvijas valdība tuvojošos krīzi cer pārvarēt ar ekonomikas un iekšējā patēriņa stimulēšanu, nevis jostas savilkšanu kā iepriekš.
Atbildot uz jautājumu par to, vai nebūtu jāsamazina 2020. gada valsts budžeta izdevumi par 95 miljoniem eiro un jāveido uzkrājumu “spilvens” nākamajiem ekonomikas palēnināšanās gadiem, kā to ierosina Fiskālās disciplīnas padome, ministrs atbildēja šādi: “Nepiekrītu šādam ierosinājumam. Mums priekšā ir ļoti nenoteikts laiks. Tā domā Latvijas Banka, bet Starptautiskais valūtas fonds prognozē ekonomikas izaugsmes ātruma palēnināšanos visā pasaulē, mūsu uzņēmēju eksporta rādītāji liecina par līdzīgu tendenci. Mūsu glābiņš šajā situācijā ir iekšējā patēriņa veicināšana.”
Pagājušā gada iekšzemes kopprodukta izaugsme (IKP) par 4,8% bija lieliska, vēl šogad cilvēki jūt tās pozitīvo efektu. Ceru, ka mūsu nākamā gada IKP izaugsmes prognoze – 2,8% – ir optimāla.
Tomēr šis nu ir tas laiks, kad jāizmanto visas iespējas iekšējā patēriņa stimulēšanai.
Bija citi gadi, kad varēja atlikt rezerves. Viens no iepriekšējās krīzes iemesliem bija ekonomikas attīstība ar padsmit procentiem gadā, kuras laikā nekad neizdevās izveidot pat bezdeficīta budžetu, nemaz nerunājot par rezervju veidošanu. Tomēr 2020. gads nebūs tas gads, kad veidos rezerves, jo nebūt nav izslēgts, ka iekšējais patēriņš būs vienīgais, kas nodrošinās valsts ekonomikas izaugumu tuvākajā laikā.”
J. Reirs iepriekšējās krīzes pārvarēšanas gados bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, tā bija viena no nozarēm, kuru smagi skāra “jostu savilkšana”, pēc tam – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. Iespējams, šī pieredze ietekmējusi viņa uzskatus. Šodien plkst.10 viņš nesīs budžeta portfeli uz Saeimu.
Pilna intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru tiks publicēta “Latvijas Avīzes” trešdienas numurā.
