Ar godīguma trim pazīmēm 1
Eiropas Savienība (ES) irst. Pāri tās dienvidu robežām gāžas simtiem tūkstošu Āzijas un Āfrikas karu bēgļu, ekonomisko bēgļu un potenciālo teroristu ar vismaz 25 miljonu potenciālu visai tuvā nākotnē.
Migrantu pārvešanu ar motoriem aprīkotās, pārpildītās gumijas laivās organizē kontrabandisti, par ko ES vadošie politiķi tikai bezspēcīgi lauza rokas. Pie Eiropas dienvidu valstu krastiem tās “grimst”, kādi noslīkst, bet citus izglābj šo valstu patruļkuģi un izsēdina Eiropas krastos, paēdina, padzirda, apģērbj, sagādā teltis un ziņo Briselei. Briselē apspriežas un, pamatojoties uz demokrātiju, cilvēktiesībām un solidaritāti, “taisnīgi” ar kvotu palīdzību sadala proporcionāli katras ES dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, neņemot vērā tajās jau pastāvošās migrantu problēmas. Un mierinot pieradina pie domas, ka tāda Eiropa, kāda tā vēl ir šodien, nekad vairs nebūs. Tāds jēdziens kā tautu tiesības netiek pieminēts un apspriests, bet žēl gan.
Tomēr pirms ES un cilvēces galīgā atrisinājuma vēlētos vēl kārtīgi pastrādāt, godīgi padzīvot un cienīgi papriecāties. Un ne vairāk.
Esmu uzaudzis vidē, kur cieņā ģimene, bērni, sava māja, savs zemes pleķītis – tēvzeme, sava valsts ar rūpīgi apsargātu robežu un no tā visa izrietošu pašcieņu un atbildību. Šīs kautrīgās vēlmes būtu jāņem vērā ES vadītājiem un likumdevējiem, ja gribam pastāvēt un attīstīties cauri gadsimtiem, bet to negribēt būtu stulbums, kā to pirms iestāšanās ES trāpīgi pateica Polijas prezidents Kvasņevskis.
Lai ES sekmīgi pastāvētu ilgtermiņā, Latvijas eiroparlamentāriešiem vajadzētu aizvest uz Briseli ES ilgmūžības galveno atslēgu – godīguma trīs pazīmes amerikāņu gaumē. Pirmā – nemelot. Otrā – patiesas informācijas sniegšana padotajiem un sabiedrībai. Trešā – cienīt citu spējas savākt un iesniegt sabiedrībai nozīmīgu patiesu informāciju.
Andrejs Lucāns Burtniekos
