Dārzā nokaltis koks? Nesteidzies nozāģēt, izmanto radoši! 0
Nokaltis koks dārzā var būt ne tikai zaudējums, bet arī ieguvums. To var uztvert kā lielu un stabilu balstu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Vecais, dobumainais koks labi kalpos kā patvērums putniem. Ja koku papildina ar būrīšiem, tas kļūst par īstu komunālo mitekli spārnaiņiem. Miza un neapdzīvotie dobumi būs laba mājvieta kukaiņiem.
Nokaltis koks labi der dažādiem vīteņaugiem, kuru skaistajiem augumiem vajadzīga izturīga stute, jo lapu masa ir ļoti smaga. Sevišķi grezni šādā vietā jutīsies pīpju koks (aristolohija), vīteņhortenzija (lēni ieaugas), sūrene, kokžņaudzēji, pat skaisti ziedošie mežvīteņi. Vienā gadā atkal zaļu un ziedošu koku padarīs puķu pupas. Milzu masu spējīgi dot pieclapu mežvīni un viņu radinieces vīnogas. Zaļais dzinumu mudžeklis ir lieliska vieta ligzdošanai un patvērumam mazajiem putniņiem. Pat kaķi un laupītājas žagatas caur labi saaugušo vīteni netiek klāt putnēniem.
Starp citu – pie nokaltuša koka augi piekļaujas labprātāk nekā pie dzīva. Pat zirnis pie svaigi lauztas meijiņas ķeras ar piespiešanu. Laikam jau neviens dzīvs koks nevēlas dalīties ar vīteņiem barībā un saules gaismā.
Skaistu un veselīgu koku aktīvi šūpotāji var nošūpot beigtu dažos gados, bet koks, kas jau pagalam vai nepārprotami virzās uz to, ir labi piemērots šūpoļu un šūpuļtīklu iekāršanai.
Taču, ja kaltis koks dārzā šķiet nepieņemams, tam vēl var dot otro dzīvi pagalmā. Piemēram, pagatavot oriģinālu šūpoļu balstu, kolonnu lapenei vai nojumei. Īpaši vecās ābeles reizēm ir savērpušās kā īsti mākslas darbi.
Stabils balsts pat daudzgadīgajiem vīteņaugiem ir koku slietenis. Kā siena zārdi vai piramīda saslietie koki nav jādur zemē, turklāt tie no apakšas trūdēs vienmērīgi un slietenis ruks augumā pamazām. Galotnes stingri sastiprina. Ik pēc pāris gadiem virs vecajiem var uzlikt jaunus, garākus kokus – augi pakāpsies uz tiem. Zaļajā kalniņā būs patvērums arī ežiem vai zalkšiem.
