Arestētie kukuļi nonāk valsts budžetā. Atbilde “LA” lasītājam 2
Vai pie Uģa Magoņa atrastais pusmiljonu vērtais kukulis papildinās valsts budžetu? Kādus ienākumus vispār valstij kopumā ienes izķerto kukuļu nauda? Guntis Rīgā
Par kukuļošanā atsavinātās naudas nākotni izvaicāju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sekretariāta vadītāju Māru Priedīti un KNAB galveno speciālisti sabiedrisko attiecību jautājumos Lauru Dūšu. M. Priedīte norādīja, ka birojā izņemto naudu glabā atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai, proti, likuma 365. panta 3. punktā teikts: “Ja tiek uzlikts arests lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai un vērtspapīriem, banku izdotiem akreditīviem, vekseļiem, akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem, to glabāšanas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.” L. Dūša precizēja, ka kukuļošanas gadījumos atsavināto naudu pirms izmeklēšanas beigām glabā gan Valsts kases, gan KNAB depozītu kontos, gan arī KNAB seifā. Savukārt, ja apsūdzēto personu atzīst par vainīgu, naudas turpmāko realizāciju nosaka tiesa. Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne man pastāstīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 358. panta ceturtās daļas 5. punktu – ja valsts amatpersona pieņēmusi kukuli, to konfiscē, ieskaitot valsts budžetā. M. Priedīte arī pastāstīja, ka 2014. gadā izmeklēšanu pabeidza 39 kriminālprocesos. No tiem 27 nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 72 aizdomās turētām personām. 12 kriminālprocesos izmeklētāji izmeklēšanu pabeidza un pieņēma lēmumu par kriminālprocesu izbeigšanu. Tikmēr 2014. gadā kriminālprocesu ietvaros arestēja 5055 eiro (2013. gadā 540 691,3 eiro, 2012. gadā 656 479,4 eiro), kas nonāca valsts budžetā. Savukārt krimināllietu izmeklēšanas ietvaros pērn konstatēja 4 369 801,1 eiro zaudējumus institūcijām un 1 701 821,2 eiro juridiskām personām.
