Arheoloģiskajos izrakumos Tukumā atrasta 17. gadsimta rijas krāsns 0
Tukumā arheologiem darbu gaitā pagaidām senākie atradumi ir 17. gadsimta Kurzemes un Zemgales hercogistes monēta un rijas krāsns, liecina sižets Latvijas Televīzijā.
Līdz šim Tukums esot maz pētīts, un atrastie priekšmeti ļaušot ieskicēt vismaz viena kvartāla vēsturi.
Tukuma vecpilsēta mūsdienās ir blīvi apbūvēta, bet vēl pirms apmēram četriem gadsimtiem tā bijusi miesta nomale, kur saimniekojuši zemnieki. Par to liecina arī arheologu atrastie graudi un paliekas no rijas krāsns, sižetā stāsta Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks, arheologs Rūdolfs Brūzis.
18. gadsimta vidū, pēc lielā ugunsgrēka, šādas ugunsnedrošas būves piepilsētā aizliegtas. Taču tad sākusies dzīvojamo namu, veikalu un sīku ražotņu celtniecība, ko apliecina arī atraktie pagrabi, kuros atrastas arī nesaplēstas tā laika pudeles, kas esot retums.
Arheologu guvums ir arī dažādi sīki priekšmeti, kas vēsta par tā laika nodarbošanos un ļaužu turību. Senākais atradums ir 1689. gada Fridriha Kazimira Kurzemes un Zemgales hercogistes naudas vienība trispelhers.
Ar atradumiem iepazīties šonedēļ varēja arī mūsdienu tukumnieki.
Jau rudenī vietā, kurā patlaban notiek pētījumi, paredzēts atklāt pieminekli pirmajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam.
