Armands Gūtmanis: EK prezidente Urzula fon der Leiena neizvēlējās vieglu ceļu 0
Autors: Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma Amber advisory direktors
Mūsu partijas publicējušas savas vēlēšanu programmas. Tā kā absolūti lielākā daļa no jauniem likumiem un daļa no naudas pie mums ierodas direktīvu veidā no Eiropas Savienības, tad, apskatot Briseles politiku, redzēsim mūsu valdības prioritātes. Pirms brīža,16 septembrī, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzstājās Eiropas Parlamentā ar kārtējo politiski nozīmīgo runu, kas iezīmē jaunas un atkārto jau zināmās prioritātes Eiropas Savienībai. Tā palīdz mums orientēties un nepazaudēt izpratni par stratēģisko līniju. Orientēties palīdzēs arī salīdzinājums ar prezidentes runu 2025 gada rudenī.
Eiropas Savienības globālā dienaskārtība
EK prezidente Urzula fon der Leiena neizvēlējās vieglu ceļu – viņa savā runā apskata un pieskaras neskaitāmiem tematiem un izsaka vērtējumu tik plašiem jautājumiem kā mākslīgais intelekts, sociālo mediju atkarība, migrācija, Krievija, Ukraina, Ķīna, Kanāda, kapitāla tirgi, ekonomiskā integrācija, banku noteikumi, klimata pārmaiņas, Tuvie Austrumi, kritiskie minerāli, lauksaimniecība, deindustrializācija, gatavība krīzēm, veselības aprūpe, darba tiesības, brīvās tirdzniecības līgumi, kiberdrošība, NATO, aizsardzības izdevumi, fiskālā ilgtspēja, paplašināšanās, tiesiskums un noslēgumā kara noziedznieka apglabāšana Belgradā.
Runas mērogs ir elpu aizraujošs un ticami, ka šādām runām tieši tādām arī jābūt, jo Eiropas Savienības tvērums arī ir globāls – ja ne uzreiz realizēšanas, tad vismaz politisko mērķu izvirzīšanā.
- gada runā prezidente raksturoja “jauno Eiropu” – vienotība, neatkarība, noturība, stingra nostāja aizsardzības, tehnoloģiju un enerģētikas jomā, vienlaikus atbalsts Ukrainai.
- gadu viņa raksturo ar vēsturisku drāmu, sākot ar Eiropas salīdzinājumu mūsdienās un Dikensa citātu par revolucionāro Franciju un attēlojot 2026. gadu kā laiku ar ekstrēmiem riskiem un draudiem.
Nodeva tradicionālajām tēmām
Urzula fon der Leiena Eiropas klausītājiem norādīja uz cīņu ar birokrātiju un cīņu ar fragmentāciju kapitāla tirgos un banku noteikumos. Tāpat viņa uzsvēra nepieciešamību līdzsvarot tirdzniecību ar Ķīnu un to, ka ES budžetam esot jābūt modernākam.
Regulārajiem ES amatpersonu politisko runu studentiem un analītiķiem daļa šo tēžu un politisko postulātu nebija jauni, un tie atstāj pat klišeju iespaidu.
Cīņa ar birokrātiju ir nodeva labām tradīcijām, kā sens labs portvīns, bez kura neiztiek ne politiskās runas, ne partiju priekšvēlēšanu batālijas. Neskaitāmas vēlēšanas uzvarētas, cīnoties ar birokrātiju. EK prezidente arī savās agrāk izpildītajās runās to minējusi tieši tāpat kā aicinājumu pabeigt banku savienību un kapitāla tirgus savienību. Tikpat laba tradīcija ir vēlme redzēt Briseles attiecības ar Pekinu mazāk nelīdzsvarotas un ka ES budžets būtu pārveidots jaunā veidā.
Vēl vairāk – ja atskatās pagātnē, tad viegli secināt, ka šos pašus lozungus izmantoja jau EK prezidents Hosē Manuels Barroso pirms gadiem piecpadsmit, solot samazināt birokrātiju, padziļināt bloka vienoto tirgu, veicināt uzņēmumu konkurētspēju un ieviest mūsdienīgu ES budžetu.
No otras puses, iespējams, ka vajag ilgstoši atkārtot politiskās tēzes, kuras šķiet sen labi zināmas patiesības, ja mērķis nav pārsteigt ar negaidītiem apgalvojumiem, bet gan uzturēt lozungu aktualitāti vai uzvarēt vēlēšanās.
Kādi ienaidnieki mūs apdraud?
Eiropas komisijas prezidente savu programmatisko runu iesāka ar visai zīmīgu frāzi par to, ka tagad mēs saskaramies ar atklāti naidīgu pasauli.
Šo naidīgumu, viņa raksturo ar trim piemēriem. Pirmais, mūsu kontinentā notiek teritoriāls karš, pavisam mūsu tuvumā.
Otrais – šobrīd notiekot karš par industriju jaudām, proti, par to, kurās valstīs, kuros kontinentos turpmāk atradīsies ražošana jeb industriālās jaudas.
Trešais – viņa min naratīvu karu, tai skaitā naratīvu karu ar mērķi paralizēt demokrātiju Eiropā.
- fon der Leiena turpina ar jau diezgan pierastajām tēzēm par to, ka mūsu mērķis ir neatkarīga Eiropas Savienība, kurai esot spēks rīkoties. Svarīgāki instrumenti viņai ir ekonomikas atveseļošana ar inovācijām un enerģētika.
Ekonomikas atveseļošana
Viņa min vairākas vienotā tirgus reformas. Elektroenerģijas jomā EK drīz prezentēs tā saukto tīklu paketi par to, kā tiks modernizēti, paplašināti un savienoti elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli. Tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai dalībvalstis varētu vairāk ražot vietējo atjaunojamo tīro enerģiju.
Viņa turpina, uzsverot to, ka vajag lielāku ātrumu, izsniedzot celtniecības atļaujas īpaši enerģētikas projektiem. Ar šo sasaucas viņas nākamā tēze – par tā sauktajiem omnibusiem jeb de-birokratizācijas paketēm. Līdz šim Eiropas komisija ir publicējusi jau 10 vai pat jau 12 tā sauktos omnibusus ar mērķi samazināt administratīvos birokrātiskos izdevumus un šķēršļus.
Turpinot savu programmatisko runu, fon der Leiena pievēršas vēl vienam labi zināmam tematam par pieaugošo tirdzniecības deficītu ar Ķīnu. Eiropas Savienība šobrīd ir sasniegusi jaunu rekordu, proti, tirdzniecības deficīts ar Ķīnu ir viens miljards eiro dienā. Prezidente norāda, ka šo deficītu vajagot samazināt un ka Ķīnai esot jāsniedz savi risinājumi līdzsvara atjaunošanai.
Tālāk viņa iet pie banku sektora un izvirza uzdevumu veidot lielāku kapitāla tirgu, samazināt birokrātiju finanšu sektorā. Par zināmu jaunu elementu varētu uzskatīt viņas apgalvojumu, ka bankām jāpalielina sava risku apetīte – aktīvāk jākreditē. Latvijā tam varētu būt dzirdīgas ausis.
EK plāno izveidot jaunu speciālu finanšu instrumentu, kas būtu vērsts tieši jaunām kompānijām ar izaugsmes potenciālu un inovācijām.
- gada ekonomiskā dienaskārtība prezidentes runā bija blīva ar nosauktām iniciatīvām: Vienoto tirgus ceļvedi līdz 2028. gadam, Rūpniecības akseleratora likumu, omnibus vienkāršošanas paketes, Eiropas inovāciju aktu, Eiropas tīklu paketi un ES Mākoņa un mākslīgā intelekta attīstības likumu, kā arī Nākotnes konkurētspējas fondu, dubultotu Horizon Europe finansējumu, Scaleup Europe fondu un digitālā eiro ieviešanu. Stigas tika tātad izcirstas, tagad jārāda rezultātus.
- gads saglabāja to pašu virzienu — taču minēja vismaz dažus rezultātus, nevis paziņoja par jauniem ietvariem, piemēram, norādot, ka Scaleup Europe fonds, kas tika paziņots gadu iepriekš, ir veicis savas pirmās investīcijas, minot satelītattēlu uzņēmumu ICEYE kā veiksmes stāstu.
Klimata mērķi jāpilda
Šajā brīdī EK prezidente pievēršas klimata politikai un mākslīgajam intelektam. Viņa atgādina daudzos ugunsgrēkus, kas šovasar plosīja Spāniju, Franciju, citas valstis un vēlreiz skaidri un gaiši atgādina, ka klimata mērķi tiekot saglabāti. Papildinot to, viņa norāda uz to, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām būs jauna un varētu teikt vēl lielāka prioritāte nekā līdz šim, un min, ka EK prezentēs jaunu ietvaru attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tātad drīz sagaidīsim piedāvājumu par jauniem regulējumiem un mērķiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.
- gadā prezidente attēloja klimatu kā prioritāti, lai arī mazāku salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un vairs ne kā galveno ideoloģisko dienaskārtību.
- gadā viņa pasniedz klimatu “caur” noturību un drošību, nevis Zaļā kursa zīmolu: viņa prezentēja Eiropas karstuma viļņu plānu un aicināja uz klimata noturību, lielākām investīcijām tīrā enerģijā un ūdens drošību.
Kas attiecas uz mākslīgo intelektu, tad prezidente, protams, atzīst, ka tas ir jālieto, bet tādā īpašā veidā, kas būtu pieņemams eiropiešiem. Viņa uzsver to, ka ES vēlētos kontrolēt un pārbaudīt mākslīgā intelekta modeļus tā, lai tie neiziet ārpus kontroles. Tas ir viens no riskiem attiecībā uz mākslīgā intelekta rīkiem.
Regulējumus papildinās jauni regulējumi
Savas uzrunas turpinājumā viņa īsi pievēršas vēl rindai dažādu tēmu. Kā, piemēram, nacionālās drošības spējām, kas sevī ietver datu drošību, īpaši sensitīvās jomās, tādās kā veselība, enerģētika, lauksaimniecība. Arī šeit EK drīz prezentēs jaunu regulējumu iniciatīvu.
Viņa min, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāram pavisam drīz būs 10 gadu jubileja un ka ES plāno plaši atzīmētu sociālo tiesību tēmu. Viņa tālāk pievēršas arī Ukrainas tematam un jaunas Eiropas drošības stratēģijas nepieciešamībai un ierosina veidot Eiropas drošības padomi. Tālāk viņa vēl min jau pazīstamos tematus par to, ka ir jāpalielina spiediens uz Krieviju. Varētu piebilst, ka Krievija būtu pelnījusi daudz centrālāku vietu šajā runā, atceroties to, ka daudziem Rietumos mērķis sagādāt Krievijai stratēģisku sakāvi ir skaidra prioritāte.
Abās šeit apskatītajās runās prezidente apstiprina atbalstu Ukrainai un stingru nostāju pret Krieviju. 2025. gads uzsvēra “Austrumu flanga novērošanas” iniciatīvu un Eiropas aizsardzības gatavību.
- gads iet tālāk ar institucionālu priekšlikumu – uz jaunu Eiropas Drošības padomi, kā arī atverot durvis Kanādai kļūt par pirmo ES “asociēto dalībvalsti”.
Sociālo tīklu aizliegums
Un noslēgumā viņa pievēršas jauniešu tematam, izvirzot mērķi aizliegt jauniešiem un pusaudžiem lietot sociālos tīklus līdz 13 un līdz 15 gadu vecumam.
Ja 2025. gadā viņa pieteica Eiropas demokrātijas vairogu, Mediju noturības programmu, Nabadzības apkarošanas stratēģiju un Eiropas pieejamā mājokļa plānu, tad šogad lielais sociālais un digitālais virsraksts bija daļēji jauns: sociālo mediju aizliegums bērniem līdz 13 gadu vecumam, kā arī turpmāka uzmanība bērnu tiešsaistes aizsardzībai, mājokļiem, nodarbinātībai un paplašināšanai.
Jauni regulējumi top, tos būs jāpārvērš jaunos likumos, lai Eiropas Savienība cīnītos par sev atbilstošu vietu globālajās norisēs.
