Artūrs Irbe: “Šobrīd mūsu valsts vadītāji necīnās par medaļām, viņi cīnās par krēsliem” 80
“Valstij ir jābūt sapnim, vīzijai, uz kurieni mēs tiecamies. Ja mēs neesam nodefinējuši, kas ir mūsu vīzija, kas ir mūsu sapnis, mēs nekad to nesasniegsim,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” savu viedokli pauž Artūrs Irbe, hokeja vārtsargs un treneris.
Tas bija mūsu spēks Pasaules čempionātā. Kad mēs tam gatavojāmies, sapratām, ka jādod “džekiem” izpratne, ka mēs cīnāmies par zelta medaļām. Neviens jums negarantē un nesola, ka dabūsiet medaļas vai tiksiet ceturtdaļfinālā, kas vienmēr ir bijis mūsu sapnis. Šoreiz mēs nodefinējām – mēs gribam, lai jūs sapņotu par zeltu, viņš stāsta.
Mēs gājām uz maču ar domu, ka gribam uzvarēt un cīnīsimies par medaļām. Tas bija ļoti īss posms, kurā mēs izaugām, bet tas ir valstij arī vajadzīgs, un tas ir iespējams, viņš skaidro.
Ja tevi valsts “čakarē”, tad tu nenoticēsi un vīzija nepiepildīsies. Šobrīd mūsu valsts mūs “izčakarēja” ar saules paneļiem. Es zināju, ko man sagaidīt, tāpēc neņēmu nekādus valsts līdzfinansējumus. Arī “Sadales tīkli” izdomāja jaunu veidu, kā mūs “noslaukt”, viņš pauž bažas.
Es gribētu, lai cilvēki būtu aktīvi. Ja viņi ir vienisprātis, ka mēs tiekam “čakarēti”, mēs apvienojamies un valstij parādām, ko mēs par to domājam.
“Mēs jau esam valsts, ne jau birokrāti ir valsts. Valsts ir cilvēki, kas kaut ko rada un dara,” viņš ir pārliecināts.
“Šobrīd mūsu valsts vadītāji necīnās par medaļām, viņi cīnās par krēsliem lielākoties,” uzsver A.Irbe.
Viens cīnās par eirokomisāra krēslu, cits domā, kā iekļūt saldākā, labāk apmaksātā vietā. Mums ir jārada mehānisms, lai viņi atbild par saviem darbiem, viņš uzsver.
Cik mums vispār ir sociāli aktīvu cilvēku, lai mēs spētu savākt 100 000 parakstu? Valsts ir uztaisījusi drošu sistēmu, lai cilvēki nevarētu ietekmēt viņu darbu. Var atlaist Saeimu, bet tas ir ļoti drastiski un nozīmē, ka atkal būs jāraksta jauna valdības deklerācija utt., viņš skaidro.
Mēs centīsimies, mēs virzīsim, mēs sekmēsim. Kurš nosaka vīzijas? Ka tikai kaut ko lieku nepateikt un neuzņemties atbildību, viņš pauž sašutumu.
